lingot

linguôt, s. liñgât.

Avots: ME II, 472


lingot

I linguôt (unter liñgât I),

1): kad gaiļam klāt netiek, tad ar kuoku jāliñguo Seyershof; ‡

2) schleudernd beirerfen:
linguodami ar tiem (scil.: mietiem) ē̦kas sienas Janš: Dzļmtėne III 2 , 200.

Avots: EH I, 743