Paplašinātā meklēšana

‡ apkramstît,

1) ringsum mit den Zähnen aufgreifen, aufhaschen
(mit am̃ ) C.: a. nuobirušuo sienu;

2) beknabbern, benagen
Bauske, Schwanb.

Avots: EH I, 93

apskramstît, tr., mit den Zähnen ein wenig anfassen, beissen, benagen (gew. von Pferden): suns apskramstīja kaulu J. Kaln. Refl. -tiês, einander ein wenig mit den Zähnen anfassen, beissen: zirgi apskramstās C.

Avots: ME I, 122

atskràmstît ² Lubn. "abschaben": a. piedegumu katlā.

Avots: EH I, 166

ìekramstît,

1): auch Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Grawendahl, Lis., Lös., Lubn., N.-Schwanb., Ramkau, Selsau, (mit am̃ ) Schibbenhof, (mit àm ² ) Mar.; (mit am̂ ² ) Peb., Zögenhof, (iekramstêt) Jāsmuiža: iekramstīju putras (kartupeļu) Mar. guovis nuo rīta iekramstīja zaļuo ābuoliņu Jāsmuiža. kuo nu viņš ēda! tik drusku iekramstīja Līvāni, Ruhental, Schibbenhof; ‡

2) "iekrāt, ievākt (krējumu)" (mit -êt ) Līvāni: iekramsteju putrai krējuma; einschöpfen
Vīpe: ie. taukus nuo putras katla; ‡

3) stibitzen
(mit am̃ ) Lems: kalps iekramstīja saimnieka labību; ‡

4) einen Hieb versetzen
Gramsden, (mit am̃ ) Frauenb.: ie. zirgam ar pātagas kātu; ‡

5) (mit dem Fingernagel) ein wenig einkratzen
Renzen. ‡ Refl. -tiês, sich räuspern Sessw.

Avots: EH I, 521

[ìekramstît, = iekamstīt: zirgs iekramstīja zâli Warkl.]

Avots: ME II, 29

‡ izkramstît, mit dem Maul (den Zähnen) durchsuchen Ar.: zirgs izkranzstīja ar purnu (ar zuobiem) visu sili.

Avots: EH I, 458

I krams,

1): tautiešam krama grīda BW. 7476, 3. istabiņa kramiņiem izbruģē̦ta 14622 var. vīrs uz krama "gatavs, pilnīgi sataisījies" Grünh.

Avots: EH I, 641

I krams, kre̦ms Wolm., Ruj.,

1) der Feuerstein;
cūku krams un žagatas krams, zwei verschiedene Arten desselben Oppek.; zaķu krams, weisser Feuerstein Lems. pastalas kâ kramā sasalušas Blaum. galvā tam atkal bij tāds krams (Strich, Rausch), ka kājas tikkuo varēja nuoturēt Līg. ve̦cajam zaldātam apte̦kas viņa krama dūša, der feste, gestählte Mut. bet kuo nu tāds puišeļu krams! aber was kümmert sich darum solch ein angehorsamer, starrköpfiger Knabe LP. VI, 1014. Vgl. kramgalvis;

2) eine harte Stelle am Baume
Aahof. [Nebst kramt und slav. kremy (gen. kremene) "Kiesel, Feuerstein" wohl zu krama (s. dies); vgl. uch Brückner KZ. LI, 234.]

Avots: ME II, 258

II krams, s. krama. [Hierher wohl auch krams,

1) eine unreife Beere
(vgl. semasiologisch li. šãšas "Schorf": sasis "unreife Frucht" ) Dunika: ne˙vienas uogas, - krami vien salasīti;

2) ein Schimpfwort
(vgl. li. krãmas "паршивый человѣк"): labi puiši nuomiruši, krami vien atlikuši BW. 12809. ne tik dikti! kad tas meitenes krams (halberwachsenes Kind) nenuoklausās! Janš. Bārenīte 14.]

Avots: ME II, 258

III krams: ciets k. (von einem Unbegabten) Frauenb. saduot kam pa kramu ("kakla kumbri") Gramsden.

Avots: EH I, 641

III krams, der Schädel: tu dabūsi pa kramu Dond. [tādam duodams pa kramu Janš. DZimtene ² I, 45. - Zu krams I?]

Avots: ME II, 258

IV krams (unter krama; li. krãmas "Schorf, Grind"),

1): böse Krätze, Grind
Lng.; ‡

2) = kreve 1 Dunika, OB., Rutzau: auguona vietā bija re̦dzams liels, ciets k.

Avots: EH I, 641

kramsît, mit den Zähnen zerteilen, bröckeln [Bers.], Spr. [Nebst li. kramsnóti "fortgesetzt ein wenig Hartes, Bröckeliges kauen" wohl zur Wurzel von krìmst.]

Avots: ME II, 258

kràmslîgs C., kràmstîgs, ergreifend, erfassend, gierig: tvēra kramstīgi palielu kumuosu A. XII, 507, C. Vgl. li. kramstus "gefrässig".

Avots: ME II, 258

kràmslis,

1) der Dieb
Lub. n. Etn.IV, 97, C.;

[2) ein Vielfrass
Jürg.].

Avots: ME II, 258

‡ kràmst, praes. kràmšu, praet. kràmtu od. kràmsu N.-Peb., = krìmst: zirgs kramš sili Sessw. Zur Bed. vgl. auch sakramst II.

Avots: EH I, 641

‡ kràmste̦kls ² Warkl., = kramsts.

Avots: EH I, 641

kràmstît, ‡

2) fassen
(mit am̂ ² ) Ruj.; ‡

3) harken
(mit am̃ ) Ruj.; ‡

4) schlagen
(mit am̃ ) Frauenb.: k. pa galvu. Refl. -tiês,

1): badains zirgs pa ceļmalām iet kramstīdamies N.-Peb. kràmstās ² ("sniedzas") kai sivē̦ns pi siles Skaista, Warkl. suni, kuo tu kramsties ap galdu! Saikava.

Avots: EH I, 641

kràmstît, C., - u, - ĩju, tr., freqn. zu krìmst, knabbern, schubben, lausen (von Pferden), nagen, reiben U. Refl. - tiês,

1) mit den Zähnen etw. Essbares zu erlangen suchen, greifen, haschen nach etw.
[Lub., Kl., Fest., Stelp.]: zirgi aŗuot dažkārt kramstās Lasd., Spr. lai zirgs diezin kâ paēdis, bet tik˙līdz kuo viņu ņemsi cieti vai jūgsi iekšā, viņš tūliņ kramstās pēc ēšanas Etn. III, 64;

2) zugreifen, stehlen:
kramšķis, kramslis - kas kramstās, zuog Etn. IV, 97. [Vgl. li. krámščioti "изрѣдка покусывать".]

Avots: ME II, 258

[kramsts, jem., der mit den Zähnen nach etw. greift, hascht, etwas Essbares zu erlangen sucht Lub., Fest., Stelp.]

Avots: ME II, 258

nùokràmstît, tr., abnagen, abbeissen: pa drusciņai nuo tā garduma nuokramstīt A. XII, 497.

Avots: ME II, 800

pìekramstît,

1) eilig hie und da pflückend, haschend anfüllen:
guovs piekramstījusi (ganīdamās) vē̦de̦ru Drosth., Golg., Saikava, Gr: Buschhof;

2) hie und da eilig abbeissen:
zirgs braucuot piekramstīja vārpas N.- Peb.

Avots: ME III, 259

I sakramst, zernagen Wid., Vank., Baltinov, N.-Peb.: ve̦cs zirgs vairs nevar sakramst. In N.-Peb. davon ein prs. - kramšu, ein part. prt. -kramtis und -kramsis.

Avots: ME II, 654

II sakramst, -stu, -tu Karkeln "=sagrâbt": s. sienu.

Avots: ME II, 654

sakramstît, tr.,

1) ergreifen, erfassen
(mit àm C.);

2) zernagen, zerreiben:
viņš sakramsta skrimšlus Ruj., Lettin, Bewern.

Avots: ME II, 654

skrams: auch Kaltenbr., Nerft, Wessen; skrama kalējs Oknist n. Fil. mat. 35. skrama galvas ebenda 32. izskatās pēc skrama šķīvja Jauns. Augšzemnieki 15.

Avots: EH II, 507

skrams Sussei n. FBR. VII, 139, Gr.Buschhof, Kreuzb., = krams.

Avots: ME II, 886

skràmstît ² , ‡

2) "?": nazis skramstīja biezuo ... nagu A. Upītis Laikmetu griežos II, 44. Refl. -tiês: auch Fehteln, Sessw., (mit am̃ ) N.-Peb.; zirgs skràmstās ² (sniedzas) pie siles Līvāni.

Avots: EH II, 507

skràmstît ² Saikava, Meiran, (mit am̂ ²⁾ Salis, Widdrisch, -u, -ĩju, mit den Zähnen fassen (ohne dabei weh zu tun) Grünh.: zirgi viens uotram skramsta skaustuvi. aitas skram̂sta ² zâli Bauske. Refl. -tiês, einander mit den Zähnen fassen Grünh.: zirgi skràmstās C., Kl., Saikava, Salis; naschend haschen : s. ap bļuodu Saikava. Vgl. kràmstît.

Avots: ME II, 886

čamurici, Krimskrams Misshof n. U.

Avots: ME I, 403

‡ izkram̂t ² Dunika, austrocknen (intr.): izkramusi (sakaltusi kâ krams) pļava, druva.

Avots: EH I, 458

krama, auch krams Wind. (li. krãmas "парша, сыпь"), der Grind: krama un kašķis tuos (bē̦rnus) cauru gadu neatstāj GG. II, 112. [Nebst li. kramà "шелудивый человѣк" und le. krams "Feuerstein" (s. dies), kramt wohl zur Wurzel von le. krìmst (vgl. semasiologisch d. grind "Schort": nd. grind "Kieselsand: ae. grindan "zermalmen", sowie Būga KSn. I, 194); s. auch Berneker Wrtb. I, 622 und Zupitza Germ. Gutt. 157.]

Avots: ME II, 257

kramgalˆvis [li. kramagal˜\is "у кого голова шелудива"],

1) der Grindkopf
L., Biel. I, 454 (krama . galva);

2) der Starrkopf
St. (krams + galva).

Avots: ME II, 257

[kramiņš Lis., Borsdorferapfel. Wohl zu krams I.]

Avots: ME II, 257

‡ *kramis (> kre̦ms, acc. kre̦mi) Saikava, = krams">krams I 1.

Avots: EH I, 641

kram̂šķis Lub., der Dieb (kas kramstās) Lös. n. Etn. IV, 97.

Avots: ME II, 258

kremîgs, hart, stark, ciets kā krams: kremīgs vecis Smilt.

Avots: ME II, 272

kre̦ms [Wolm.], Karls., = krams%20I">krams I.

Avots: ME II, 273

I ļipsna, līpsna Druw., ein kleines Stück, ein Fetzen, ein Klumpen Allend.: kuo tad ar tik īsu ļipsnu var sasiet? Naud. lai paraudzītu, kas tā tāda par lipsniņu LP. III, 19. ka tu spēji nuo sava ve̦cā, kas tik ciets kâ krams, kādu līpsnu atplēst Alm.

Avots: ME II, 541

nùosnãt, tr.,

1) abschneiden:
saimniece nuosnāja puisim lielu gabalu gaļas Siuxt. viss apskramstīts, viss nuosnāts Alm. bet vē̦lāk nuosnāj arī gabalu un ē̦d tuo tencinādams De̦glavs Riga I, 23;

2) austreuen, bestreuen:
nuosnājis (celiņu) ar salmiem Bers., [Kl.;

3) "eilig auffressen":
zirgs nuosnājis visu sienu Bers. - Refl. -tiês,

1) sich bestreuen
Bers.;

2) "sich bedecken"
(?): n. ar sedzenēm Bers.].

Avots: ME II, 855

pē̦rkuoņrīki Celm. "šķiltavas, krams">krams, deglis".

Avots: ME III, 209

sakramêt, hart werden: sakramējusi zeme Bers. Zu krams.

Avots: ME II, 654

sakràmpt, tr., erfassen, ergreifen. sakramsît, tr., (mit den Zähnen) zerteilen, zerbröckeln.

Avots: ME II, 654

sakram̃t "sakalst" Dunika: ap stādiņu zeme sakramst N.-Bartau.

Avots: ME II, 654

‡ sakramtît, = sakramstît 2, sakramtât (?): pirmā mīlestība ir kâ nedzēšama uguns, kas jau dažu jaunu sirsniņu ir sakramtījusi Mekons Lenore un Vilis (1872), S. 9.

Avots: EH XVI, 418

sašķil˜t

1) (Feuer) anschlagen:
nevarēja sašķilt uguni. sašķilsim uguni! sašķilˆt ² dzirksteles Dunika;

2) Feuer anschlagend verbrauchen:
viss krams jau sašķilts;

3) (mehrere) ausbrüten:
vista sašķīlusi daudz cāļu Golg.

Avots: ME III, 755

sass,

1) Adj., unreif
U., Selb., Adleenen,Kreuzb., Warkl., Gr,-Buschhof, Sonnaxt, Friedrichswald: uogas vēl sasas Berent n. U. augli vēl sasā Friedrichswald;

2) sass Lis., Lubn., Mar., Sunzel, Schwanb., Kl., Adleenen, Golg., Warkl., Smilten, Heidenfe1d, Bers., Meiran, Kreuzb., Nerft, Gr.-Buschh., Wessen, Bauske, sasis Oppek., Sessw., Gr.-Jungfernhof, Kolmar n. U., sass, -s, eine unreife Frucht (od. Beere);
auch: eine verkrüppelte, nicht ausgewachsene Frucht Gr.-Buschh.: šuogad ābuoļi būs vē̦ļi: visi vēl sasuos Buschhof (Ksp. Krettzburg) n. FBR. IV, 77 (auch Lubn.; sašuos Berent n. U.). kuo jūs tur lasāt? tie tik tādi sasi (unreife Beeren) vien ir! Smilten. tagad jau vēl lāga uogu nav, ir tikai sasi Mar. sasu nevajag ēst, juo tas ir veselībai kaitīgs ebenda. ābuoļu daudz piekritis, bet visi sasi vien, nevar ēst Gr.-Buschh. es salasīju sasis; Halme ohne Ähren (od. unreife Körner?): jāšu... jaunu miežu apraudzīt: kâ tie auga,... kâ tiem sasi briedumā Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 410;

3) fig., der Grünschnabel
Kreuzb., Lubn.;

4) sasi, kleine Geschwüre
Lubn.; sasi nelabie, eiternde Drüsen (hauptsächl. im Genick) Gr.-Sessau: Jānīša vaigs apauga ar sasiem Pas. III, 293 (aus Bewern);

5) mit der Krätze behaftet, schmutzbedeckt
Zaļmuiža. Wohi nebst saksis (?) zu li. šāšas "Schorf" (zur Bed. vgl. krams II). s. Prellwitz Wrtb.2 233 unter

Avots: ME III, 744, 745