kramgalvis

kramgalˆvis [li. kramagal˜\is "у кого голова шелудива"],

1) der Grindkopf
L., Biel. I, 454 (krama . galva);

2) der Starrkopf
St. (krams + galva).

Avots: ME II, 257


kramgalvis

kramgalˆvis: Demin. voc. s. *kramgalviņ (> -gāliņ) BW. 10569, 12 var.

Avots: EH I, 641