Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kraute' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kraute' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
krautene
‡ krautene, ein Haufe (?): tās sabrukušās ... kapenes kâ nelāga k. stāv ... luogu priekšā Anna Dzilna 21.
Avots: EH I, 644
Avots: EH I, 644
krautes
krautes
kŗaûtes 2 (unter kŗaûtis 2 ),
1): kuoka diceles ar zivīm kŗautēs Janš. Nīca 27; ‡
2) das Skelett eines gefallenen Tieres
(?): ... guovs k. ... sen vajaga būt krituse: ribas un visi citi kauli nuokrim[s]ti gluži pliki Janš. Mežv. ļ. I, 184.
Avots: EH I, 665
1): kuoka diceles ar zivīm kŗautēs Janš. Nīca 27; ‡
2) das Skelett eines gefallenen Tieres
(?): ... guovs k. ... sen vajaga būt krituse: ribas un visi citi kauli nuokrim[s]ti gluži pliki Janš. Mežv. ļ. I, 184.
Avots: EH I, 665
pakraute
skraute
Šķirkļa skaidrojumā (4)
gušņa
gušņa, [gusnis "волчецъ" Treiland Mat., S. 214], gew. der Pl., auch gušņi,
1) Acker- od. Saudistel,
auch cūku gušņi genannt Konv. 1 324 (cirsium arvense);
2) carduus crispus Konv. 2 681;
3) ein Kohl von grünem Kraute, der im Frühling gegessen wird.
[Vgl. ušņas, ušņi. Bezzenberger meint BB. XXVII, 178 1 : "die Übersetzung "Gänsedistel" verrät die Herkunft von gušņa. Aber es findet sich jetzt guš,ņa auch in Gegenden wie Wolmer, wo der Gänsename nicht mit g- anlautet (wie in guža), weshalb Bezzenbergers Erklärung nicht sicher ist.]
Avots: ME I, 684
1) Acker- od. Saudistel,
auch cūku gušņi genannt Konv. 1 324 (cirsium arvense);
2) carduus crispus Konv. 2 681;
3) ein Kohl von grünem Kraute, der im Frühling gegessen wird.
[Vgl. ušņas, ušņi. Bezzenberger meint BB. XXVII, 178 1 : "die Übersetzung "Gänsedistel" verrät die Herkunft von gušņa. Aber es findet sich jetzt guš,ņa auch in Gegenden wie Wolmer, wo der Gänsename nicht mit g- anlautet (wie in guža), weshalb Bezzenbergers Erklärung nicht sicher ist.]
Avots: ME I, 684
makares
noravēt
nùoravêt [li. nuravė̕ti], tr., abkrauten, abjäten: vakar ruozes nuoravē̦tas BW. 14422. vista luokus nuoravēja BW. 32583, 6.
Avots: ME II, 838
Avots: ME II, 838
strunks
strunks,
1) der Strunk
Wid.: skābeņu struñks Iw.;
2) "?": atjāja tautu dē̦ls strupu, strunku kumeliņu BW. 17174, 1. In der Bed. 1 wohl nebst struņķis und estn. truṅk "Strunk"
aus mnd. strunk "Stengel eines grössern Krautes". In der Bed. 2 aus *struks (= li. strukas "kurz, gestutzt") und (kuron.) *strungs (= li. strungas "gestutzt")?
Avots: ME III, 1095
1) der Strunk
Wid.: skābeņu struñks Iw.;
2) "?": atjāja tautu dē̦ls strupu, strunku kumeliņu BW. 17174, 1. In der Bed. 1 wohl nebst struņķis und estn. truṅk "Strunk"
aus mnd. strunk "Stengel eines grössern Krautes". In der Bed. 2 aus *struks (= li. strukas "kurz, gestutzt") und (kuron.) *strungs (= li. strungas "gestutzt")?
Avots: ME III, 1095