Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krava' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krava' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

ankrava

I ànkrava 2 (mit àn gesprochen!) Warkh. "eine alte Sache, alter Kram".

Avots: EH I, 70


ankrava

II ankrava "?": ankravas krāvējam BW. 28267, 2.

Avots: EH I, 70


ankravains

ankravains, tiefgruftig, ausgefahren (ceļš) AP.

Avots: ME I, 71


ankravas

ankravas (mit ñ AP.): Grüfte (Vertiefungen) auf Wegen, Äckern und namentlich in sumpfigen Wiesen N -Peb.

Avots: EH I, 70


ankravas

ankravas, ausgefahrene Stellen auf dem Wege AP.; vgl. aber auch BW. 28267, 2.

Avots: ME I, 71


atkrava

atkŗava (atkrava),

1) ein Haufen alter, wertloser, weggelegter Sachen, alter Kram:
vai tam kāda manta, atkrava vien ir Druw. pilna māja atkravas Vēr. I, 398. Adv. atkravu kravām, haufenweise Bers., Lub., Erlaa: klēts piebē̦rta atkravu kravām Etn. III, 146. kŗaujam siekstes atkravām BW. 6 [?];

2) "?": tā sacīja rudzu vārpa, atkravā gulē̦dama BW. 28114, 5.

Kļūdu labojums:
BW. 6(?) = BW. 19509

Avots: ME I, 168


iekrava

iekrava, die Schiffsladung Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 26.

Avots: EH I, 522



krava

I krava, ‡

3) "kas nederīgs, nevajadzīgs, kas par apgrūtinājumu" Auleja;

4) kuģu k., die Schiffsladung.

Avots: EH I, 644


krava

I krava, kŗava,

1) der Haufe:
liela krava grāmatu Vēr. I, 1029; kravu kravām, haufenweise C.: ... zem se̦nuo parašu un citu ikdienišķu sīkumu kŗavām Druva III, 181;

2) das Kramen
Lös. n. Etn. IV, 97. Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 264


krava

[II krava, das Ufer Für. Zu krauja II.]

Avots: ME II, 264


kravada

kravada "liels strēķis" A. Leitāns: liela k. malkas.

Avots: EH I, 644


kravalāt

kravalât, - ãju, rasch und deshalb unverständlich sprechen Kaul.

Avots: ME II, 264


kravalda

I kravàlda 2 Auleja, Laud., Lubn., = krãms 1: piekravāts tuôs kravaldu.

Avots: EH I, 644


kravalda

II kravalˆda Pilda, comm., "kas dauzās apkārt" (bes. von kleinen Kindern gesagt).

Avots: EH I, 644


kravalga

kravalga Warkl.,

1) = krãms: ustabas augša piemē̦tāta ar vienām kravalgām;

2) ein Ort, wo Gerümpel aufgehäuft ist; unordentlich durcheinandergeworfene Gegenstände
Prl.

Avots: EH I, 644


kravata

kravata, ‡

2) "etwas Unnützes"
Warkl.: tī grāmata (tis puisis) ir tikai k.

Avots: EH I, 644


kravata

kravata, der Haufe: lejpus pilskalna bijušas akmeņu kravatas [Wolm.], PS. Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 264


kravažas

kravažas, kŗavažas [Lautb., kŗavaša St.], Gerümpel, alter Kram: kas tad tās par kamanām? tikai tādas kravažas Wain. pēc tās pašas dienas nuolikām mēs tās kravažas Ap. 21, 15. Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 264



kravažāt

‡ *kravažât, zu erschliessen aus pìekravažât.

Avots: EH I, 644


kravažāties

kravažâtiês, - ãjuos, herumkramen: kuo viņš tur kravažājas? Wain.

Avots: ME II, 264


piekravažāt

pìekravažât, verkramen, vollkramen, vollpacken: visas malas tâ ir piekravažātas, ka ne paiet nevar Wain.

Avots: ME III, 259


uzkrava

uzkrava, Aufgeladenes: pieturē̦dama gaŗuo uzkravu, kas slīdēja nuost nuo šaurajiem rateļiem A. Upītis Ģertr. 247.

Avots: EH II, 725

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atkrante

atkrante, der Abhang eines Ufers ("kranta nuogāze") Nieder-Kurland. atkrava (unter atkŗava): mums jau tâ daudzi visādu krāmu, un šis vēl atnesis; kur tuo atkravu lai liek! Saikava. milzīga atkrava drēbju (Wäsche) ebenda.

Avots: EH I, 149


krabažas

krabažas, allerlei zusammengeraffter Kram U. [Entstanden vielleicht durch Mi- schung von grabažas und kravažas.]

Avots: ME II, 255


lauza

laûza,

1) der Bruch, das Brechen, das Herzeleid:
viņam vajadzēja kaut kâ tikt vaļā nuo briesmīgām lauzām sirdī DL. vakarā uznāca kaulu lauza; tad laikus likuos cisās Seibolt. stiebri nuolūst lauzu lauzām Latv.;

2) der Windbruch, das Lagerholz:
tur bij liela kuoku lauza Erlaa, C., Aps., Lub.; eine Waldstelle voll Bruchholz Brasche; die Stelle, wo Steine gebrochen werden M.;

3) der Bruch, etwas Gebrochenes, eine Menge in Unordnung liegender Gegenstände, die Menge überhaupt:
atkrava - liela lauza dažādu krāmu, lietu, grāmatu, kas blāķus stāv Etn. III, 146. kur tādu lauzu te liks? Duomas I, 261. naudas būs kâ lauzas Duomas II, 137. bē̦rnu kâ lauzas RA. Zu laûzt.

Avots: ME II, 431