kŗava, s. krava.

Avots: ME II, 296

I krava, kŗava,

1) der Haufe:
liela krava grāmatu Vēr. I, 1029; kravu kravām, haufenweise C.: ... zem se̦nuo parašu un citu ikdienišķu sīkumu kŗavām Druva III, 181;

2) das Kramen
Lös. n. Etn. IV, 97. Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 264

I krava, ‡

3) "kas nederīgs, nevajadzīgs, kas par apgrūtinājumu" Auleja; ‡

4) kuģu k., die Schiffsladung.

Avots: EH I, 644

[II krava, das Ufer Für. Zu krauja II.]

Avots: ME II, 264