Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krems' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krems' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

iekremsloties

ìekre̦msluôtiês [Windau, Roop u. a., ìekremslêtiês Sermus, sich räuspern]: saimnieks iekre̦msluojies vien MWM. II, 416.

Avots: ME II, 30



kremslāt

kre̦m̃slât, -āju Orellen, hüsteln, "hüstelnd zurückschlucken": kad lielu kumāsu rij, tad viņš iespiežas; tad dažreiz jākre̦mslā atpakaļ.

Avots: EH I, 648


kremsle

krem̃sle (li. kremslė˜) Dunika, der Knorpel.

Avots: EH I, 648


kremslēt

‡ *kremslêt, zu erschliessen aus ìekremslêtiês (unter ìekre̦msluôtiês).

Avots: EH I, 648


kremsli

kre̦msli, Abnagsel, Uberbleibsel; laika zuoba kre̦msli, Ruinen B. Vēstn. n. U.; [kre̦m̃sli, zusammengescharrter Schutt Ruj.; Grieben Bauske]. S. krimslas.

Avots: ME II, 273


kremslis

krem̂slis 2 N.-Peb.,

1) Nagekrankheit der Pferde:
ja zirgam k., tad tas meklē allaž kuoka gabalu, kuŗā ik minūtes iecē̦rt priekšējuos zuobus;

2) wer zu nagen pflegt.

Avots: EH I, 648


kremslot

kre̦msluôt: "qualstern" Segew.

Avots: EH I, 648


kremslot

kre̦msluot Trd., refl. -tiês, hüsteln, niesen: kaķītis ierūcas tikai un ņe̦mas dikti kre̦msluoties Neik.

Avots: ME II, 273


kremst

krèmst,

1): auch (mit em) Adsel, Sessw.; ‡

2) häufig jem. anfahren, schelten:
kuo tu kremt mani augu dienu! Frauenb.; ‡

3) schlagen
Warkl.: k. pa purnu. ‡ Refl. -tiês, nagen (fig.): pavaicāt... par visu, kas tik gauži kremtās krūtīs Brigadere Diėvs, daba, darbs 329. viņam sirdī bē̦das krèmtās Serbig. kuo viņš var sevī krem̂sties 2 (sich ärgern)! Jürg., Lemb.

Avots: EH I, 648


kremst

kremstele [N.-Peb.] "vē̦smas rīkle" Los, n. Etn. IV, 98; ["Knorpel" Bauske].

Avots: ME II, 273


kremst

[krèmst, -šu, -tu C., N.-Peb., LKVv., Wid., = krìmst.]

Avots: ME II, 273




kremstīt

[kremstīt, nagen: ja jūs viens uotru kuožat un kremstat Glück Gal. 5, 15.]

Avots: ME II, 273




skremsteļains

skremsteļaîns, knorpelig: zivis ar skremsteļainuo skeletu Akmeņuogles 13.

Avots: ME III, 891


skremstele

skremstele,

1) skrem̃stele Drsth., Jürg., Mesoten, (mit èm 2) Lis., Golg., Saikava, Adleenen, der Knorpel Tirs. n. RKr. XVII, 77; N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; MW. n. U.: labās auss skremstelē sāpes... iedzeļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 214;

2) skremste Wid., die Luftröhre
Tirs. n. RKr. XVII, 77, Fest.: saņemšu aiz skremsteles Fest.;

3) skrem̃stelīte "ein kleines Stückchen"
Drsth.: skr. gaļas. Vgl. kremstele resp. (wenn mit x aus ks-) r. хрящъ "Knorpel".

Avots: ME III, 891



uzkremsties

uzkremstiês, (grundlos) auf jem. böse werden: viņš saviem gājējiem uzkremties Golg., Schwanb.

Avots: ME IV, 344

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kremzt

[*kremzt (oder *kremst?) "ärgerlich sein, Verdruss verursachen": viņam krèmž 2 (="grauž" Stockm.) tas, ka zirgu lē̦ti pārdevis Annenburg.)

Avots: ME II, 273



skrimslis

skrimslis,

1) skrim̃slis Zögenhof, Ruj., Ermes, Wolm., Jürg., Arrasch, Widdrisch, Siuxt, Grünh., Kurs., Bauske, sowie Serbigal n. FBR. IV, 54, PS., Karls., skrim̂slis Golg., Adleenen, skrìmslis 2 Selsau, Saikava, Plur. skrimšļi U., (mit ìm) C., (mit im̃) Deg., auch skrimsis, der Knorpel: rīkle sastāv nuo sausu skrimslu riņķiem Konv. 2 679; Demin. skrimsliņš, das Ohrläppchen U.;

2) skrìmslis 2, ein benagtes Brot- od. Fleischstückchen
Mar. n. RKr. XV, 135, Plur. skrimšļi, Abgenagtes, Überbleibsel von Speisen U.;

3) eine hoch gelegene, trockene u. sandige Stelle, wo nur trocknes Moos wächst
Burtn. Vgl. skremstele und krimslis, krimsls.

Avots: ME III, 893


skrimstala

skrim̃stala C.,

1) der Knorpel
N.Sessau n. U.; Ohrknorpel (mit im̃) Ruj., Widdrisch, Wandsen; auss skrimstalas Konv. 2 244, Ohrläppchen B. Vēstn.;

2) ein kleines Stück
U., (skrim̃stala) Splitter von einem Knochen Planhof;

3) eine Sehne
(mit im̃) Ermes, Arrasch. Vgl. skremstele und krimstala.

Avots: ME III, 893


skrimstele

skrimstele,

1) Knorpel
(mit im̃) Jakobshof, (mit ìm 2) Selsau, Kl.;

2) die Tierkehle
(mit ìm 2) Saikava, "trachea" Vank. Vgl. skremstele und krimstele.

Avots: ME III, 893