Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kriks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kriks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

iekrikstēties

‡ ìekrikstêtiês Dond., ìekrikšķêtiês Frauenb., einen kurzen, knackenden Laut erzeugen: dakšas kāts iekrikstējās; vai nebūs ielūzis? Dond. kaut kas iekrikstējās un čāpāja viņam aiz muguras Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 140. man mugurā iekrikšķējās kāds kauls Frauenb.

Avots: EH I, 522

kriksis

kriksis: es vienu kriksi ar neņēmu nuo uotra par velti Seyershof.

Avots: EH I, 653

kriksis

kriksis, ein Kleinbischen, etwas Kleines, Winziges [Plahnhof, Lemsal, Salis]: mans tē̦vs ir kriksītis Bārda. bij iede̦vuse viņai pa kriksītim sviesta un biezā piena Duomas II, 830. iemest kriksīti, ein Schnäpschen trinken.

Avots: ME II, 278

krikstēt

krikstêt, krikšķêt, krikšêt, -u, -ẽju, intr.,

1) krikstêt Dond., Ahs., knacken, den mit
kriks bezeichneten Laut horen lassen: smagas nastas ne̦suot, cīnuoties kauli krikst (vgl. LP. VI, 480). lai bē̦rnam nekrikšķē̦tu kājiņas JK. VI, 9. krikstēj[a] zeme staigājuot BW. 13190;

2) kichern
Plm. [Zu krikstêt 2 vgl. krika II.]

Avots: ME II, 278

krikstēt

[kŗikstêt, = krikstêt 1: bija dzirdama tikai dzelzs asu kŗikstēšana Janš. Dzimtene 2 II, 67.]

Avots: ME II, 297

nokrikstēt

[nùokrikstêt,] nùokrikšķēt, nùokrikšķêt, einen knackenden, krachenden Schall von sich geben: liek slimniekam celi muguras vidū tuo labi piespiezdams līdz mugurā nuokrikšķ Etn. II, 187. uozuols jau nuokrikšķēja LP. VI, 507. [gulta jau nuokrikstēja, tik daudz sasē̦dušies! Dond.]

Avots: ME II, 802

Šķirkļa skaidrojumā (11)

krika

II krika, ein Lachender Mar. n. RKr. XV, 120; eine verächtliche Bezeichnung eines Mädchens: bet šij krikai gar vīriešiem nebūs ne˙kādas daļas Janš. [Zu krĩklis I, li. krykti, kriksė´ti, slav. kričati "schreien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher". - Vgl. auch krikstêt.]

Avots: ME II, 278

krikšēt

krikšêt (unter krikstêt),

1): leise krachen (von Wagen, Betten, Stiefeln)
Segew.

Avots: EH I, 653

krikškans

krikškans [wohl mit hochle. ška aus šķe̦] Druw., krikšins Mar., jemand, der das Lachen zu unterdrücken sucht Druw. n. Etn. II, 33, Palzm. [Vgl. krikstêt 2.]

Avots: ME II, 278

krikšķēt

krikšķêt (unter krikstêt),

1): tâ sala, ka vabas krikšķēja Siuxt. man ruoka - krikšķ: ieme̦tusies dzirkste Frauenb, dzē̦ruši, ka krikšķ vien Pas. VI, 154.

Avots: EH I, 653

krikšķis

I krikšķis, krikšis, ein bischen: ne krikšķa neduot A. XIV, 364. [Vgl. kriksis.]

Avots: ME II, 278

ledsteka

le̦dste̦ka Asp., gew. le̦dte̦ka, der Eiszapfen: paspārnēs gaŗās le̦dte̦kas krikst vien gar viņa galvu Druva I, 1108. Vgl. li. lẽdtakis [od. ledtẽkas dass. und apr. lattako "Hufeisen"].

Avots: ME II, 445

nokrikšķēt

nùokrikšķêt (unter nùokrikstêt): ruokā dzirkste nuokrikšķēja Frauenb.

Avots: EH II, 56

tītarbiksis

tītarbiksis Stockm., ein Schimpfname (vgl. tīterbiksis): mans tē̦vs ir kriksīt[i]s, bet tavs ir titarbiksīt[i]s Bārda Zem. d. 107.

Avots: ME IV, 206