Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kruit' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kruit' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizkruities

‡ àizkruitiês,

1) mühsam hin-, weggehen
Saikava;

2) = izbaduôtiês Golg.: tâ aizkrujies, ka nevar sagaidīt pusdienas.

Avots: EH I, 33

apkruities

‡ apkruitiês, mit Mühe um etwas herumgelangen: nevarēja ap purvu a. Saikava.

Avots: EH I, 94

atkruities

‡ atkruitiês, langsam, mit Mühe herkommen Laud., Lemburg, Prl.: viņš nevar vien a.

Avots: EH I, 150

iekruit

iekruit: ìekrùit 2 Saikava, stibitzen, sich aneignen: kad pluosti pajūk, iekruj ir tu!

Avots: EH I, 523

iekruit

iekruit Nerft, = iegūt.

Avots: ME II, 30

kruit

‡ kruit, prs. und prt. kruju, stehlen Saikava. Refl. -tiês (s. ME. II 285 f.),

1): virsū k. auch Adsel; bē̦rns krujas (bewegt sich)
visu dienu Salwen; nach etw. verlangen, begehren: tuo ē̦d, uz cita krujas Saikava;

2): (arbeitend) sich plagen, mühen
Saikava: kuo nu tik daudz krujies kâ vāvere! tik˙pat mantas līdzi nevedīsi uz kapiem. ‡ Subst. krujējs, ein diebischer Mensch Saikava. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizkruitiês.

Avots: EH I, 659

kruities

kruĩtiês [Wolm.], prs. krujuos und krūjuos U., [prt. krujuôs Wolm.],

1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].

Avots: ME II, 285, 286

pakruit

‡ pakrùit 2 Saikava, sich (ein Weniges) aneignen: kad pe̦lavas nese, pakruju kādu sauju miltu un guovīm devu.

Avots: EH II, 145

Šķirkļa skaidrojumā (3)

kruiklis

kruiklis, Händelmacher L., Plm. [Zu kruities.]

Avots: ME II, 285

kruistīties

kruistîtiês, -uos, -ĩjuôs, freqn. zu kruitiês, sich an etw. Verbotenes, Unerlaubtes machen: suns kruistās ap ēdiena traukiem Druw. kuo tu kruisties ap cita sievu? Druw.

Avots: ME II, 285

krūties

krūtiês, prs. krujuôs od. krūjuôs U., prt. kruvuôs, virsū, sich aufdrängen: viņš man krujas virsū kā miegs Mat., Siuxt. viņš man kruvās virsū, lai tuo daru Naud. Nebst kruities wohl zu kraũt.

Avots: ME II, 293