kuča
‡ kuča vilna NB., dichte, weiche Wolle; kuča zâle ebenda, dichtes, weiches, frisches Gras. Vgl. kuča II 1.
Avots: EH I, 666
Avots: EH I, 666
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kuča' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kuča' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
kuča
kuča
kuča
II kuča,
1): auch Mar.;
2): sievas sedzās izejuot ar pārliektu kuču - apve̦ltu, biezu vilnānu se̦gu zaļā krāsā Jürgens 12.
Avots: EH I, 666
1): auch Mar.;
2): sievas sedzās izejuot ar pārliektu kuču - apve̦ltu, biezu vilnānu se̦gu zaļā krāsā Jürgens 12.
Avots: EH I, 666
kuča
II kuča,
1) etw. Dichtes (aus r. куча "Haufen"?),
z. B. das Haar, Getreide [Bilsteinshof n.] Etn. II, 97;
2) ein dickes, grünes Tuch ohne Fransen
[N.-Peb.]: biezi zaļi lakati bez bārkstīm, saukti "kučas". tur gulēja svē̦ta Māŗa zaļa zīda kučiņā Etn. III, 87. zili brunči, zila svīta, zaļa kuča vilnānīte BW. 21529.
Avots: ME II, 298
1) etw. Dichtes (aus r. куча "Haufen"?),
z. B. das Haar, Getreide [Bilsteinshof n.] Etn. II, 97;
2) ein dickes, grünes Tuch ohne Fransen
[N.-Peb.]: biezi zaļi lakati bez bārkstīm, saukti "kučas". tur gulēja svē̦ta Māŗa zaļa zīda kučiņā Etn. III, 87. zili brunči, zila svīta, zaļa kuča vilnānīte BW. 21529.
Avots: ME II, 298
kuča
kučaniski
kučaniski [Mar., Schujen, Serben, Roop, Sinoien, Sessw., kučāniski Nötk.], kučeniski C., Smilt., AP., [Treiden, Odensee], über Kopf und Hals: kungs tâ apreibis, ka kučaniski nuonācis nuo kalna lejā LP. VII, 785.
Avots: ME II, 298
Avots: ME II, 298
kukučas
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
kunkičains
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kučērs
kucis
kucis, Demin. auch [kuciņš Pas. I, 210], kučiņš, der Hund: kucis rēja BW. 14355, kaķam ciskas, kučam kauli 2186. tev, puisīti, tāda daba, kā manam kučiņam 12398, 5 var. [aus Alschw.] Vgl. kuce.
Avots: ME II, 298
Avots: ME II, 298
kudža
kudža [so ist die Schreibung kudže bei U. zu lesen], eine Weiberdecke: zaļa kudža, eine günwollene Weiberdecke Bergm. n. U. - Vgl. kuča 2.
Avots: ME II, 299
Avots: ME II, 299