I kuča, ein kleiner Hund (in der Kindersprache) Dond. - Vgl. kuce.]

Avots: ME II, 298

I kuča,

1): auch Salis; ‡

2) der Wolf
Salis; ‡

3) "= kuce 1" Annenburg.

Avots: EH I, 666

II kuča,

1) etw. Dichtes (aus r. куча "Haufen"?),
z. B. das Haar, Getreide [Bilsteinshof n.] Etn. II, 97;

2) ein dickes, grünes Tuch ohne Fransen
[N.-Peb.]: biezi zaļi lakati bez bārkstīm, saukti "kučas". tur gulēja svē̦ta Māŗa zaļa zīda kučiņā Etn. III, 87. zili brunči, zila svīta, zaļa kuča vilnānīte BW. 21529.

Avots: ME II, 298

II kuča,

1): auch Mar.;

2): sievas sedzās izejuot ar pārliektu kuču - apve̦ltu, biezu vilnānu se̦gu zaļā krāsā Jürgens 12.

Avots: EH I, 666

‡ III kuča Annenburg "kūla"; identisch mit kuča II?

Avots: EH I, 666

‡ kuča vilna NB., dichte, weiche Wolle; kuča zâle ebenda, dichtes, weiches, frisches Gras. Vgl. kuča II 1.

Avots: EH I, 666