Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kuļāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kuļāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
apkuļāt
‡ apkuļât,
1) "situot izkustināt": a. spundi;
2) mit einem Stöckchen wundschlagen:
a. kājas Stenden;
3) spülend hin und her wenden:
a. ķērni Bauske, Stenden, Trik.
Avots: EH I, 95
1) "situot izkustināt": a. spundi;
2) mit einem Stöckchen wundschlagen:
a. kājas Stenden;
3) spülend hin und her wenden:
a. ķērni Bauske, Stenden, Trik.
Avots: EH I, 95
atkuļāt
atkuļât, atkũļât, freqn˙von atkul˜t, wiederholt abschlagen, schlagend in den früheren Zustand versethen, schlagend wiederherstellen: vakrā viņa atkūļāja akmeņus un cinīšus - un visi palika atkal par zuosīm Dīcm. I, 28; paņēmis mazu niedriņu un atkuļājis žīdiem mēles LP. III, 109, habe den (stummen) Juden die Sprache wiedergegeben.
Avots: ME I, 168, 169
Avots: ME I, 168, 169
izbraukuļāt
izkuļāt
izkuļāties
izkuļāties
izkuļâtiês, lose werden: ar kuoka puļķīti vien nepieitek, tas ātri izklab un izkuļājas Vīt. 33, [C.]
Avots: ME I, 756
Avots: ME I, 756
kuļāt
kuļât, Refl. -tiês,
1): sirds jāpiesien! tagad tīri svabada kuļājas PW. Šis ar mani tiesāties? 6. zuobiņš kuļājas Frauenb. putra kuļājusies: klunkā, klunkā (in einem Tönnchen während des Fahrens)
Anekd. I, 308; ‡
3) = spãrdîtiês: zirgs ar kājām kuļājas Linden in Kurl.; "kulties pa zemi" Saikava. Vgl. li. kulotis "kłócić się" Tiž. I, 106.
Avots: EH I, 672
1): sirds jāpiesien! tagad tīri svabada kuļājas PW. Šis ar mani tiesāties? 6. zuobiņš kuļājas Frauenb. putra kuļājusies: klunkā, klunkā (in einem Tönnchen während des Fahrens)
Anekd. I, 308; ‡
3) = spãrdîtiês: zirgs ar kājām kuļājas Linden in Kurl.; "kulties pa zemi" Saikava. Vgl. li. kulotis "kłócić się" Tiž. I, 106.
Avots: EH I, 672
kuļāt
kuļât, kūļât, -āju, freqn. zu kul˜t,
1) wiederholt schlagen, klopfen:
drēbes. viņš kuļā uogles ar bīkšķi, kukulžņus ar kuoku, sniega apķe̦pušās kājas uz grīdas. zaķis kuļā ar ausīm. un (viesulis) nikni kūļā pilnās vārpas AU. kapu kūļāt, den aufgeworfenen Grabhügel mit der Schaufel wiederholt schlagend ebnen, glätten Gold., Wid.;
2) schütteln, rütteln (von einer Flüssigkeit):
šķidrumu pudelē Blaum. Refl. -tiês,
1) baumeln, schlenkern, sich hinund herbewegen, langsam vorwärts kommen:
mēteļa skrandas kuļājās ap kājām Dok. A. kule kuļājas pa muguru. vienstuobrniecei gailis kuļājās, tik˙līdz tuo pakratīja MWM. VI, 28. viņa bija briesmīgi tauka, un krūtis viņai vienmē̦r kuļājās Latv. uz katra suoļa pal sais zirdziņš ļuodzījās un kūļājās pa platuo ilkšu starpu Latv. mēs pa ceļu kūļājāmies tāļāk Vīt.;
2) sich breit machen, sich einmischen:
citām jāja precinieki, es pa priekšu kuļājuos BW. 7918. kuo tu kuļājies mūsu starpā? Subst. kuļâtãjs, kũļâtãjs, einer, der schlägt, klopft: kankalīšu kūļātāji BW. 2664.
Avots: ME II, 309, 310
1) wiederholt schlagen, klopfen:
drēbes. viņš kuļā uogles ar bīkšķi, kukulžņus ar kuoku, sniega apķe̦pušās kājas uz grīdas. zaķis kuļā ar ausīm. un (viesulis) nikni kūļā pilnās vārpas AU. kapu kūļāt, den aufgeworfenen Grabhügel mit der Schaufel wiederholt schlagend ebnen, glätten Gold., Wid.;
2) schütteln, rütteln (von einer Flüssigkeit):
šķidrumu pudelē Blaum. Refl. -tiês,
1) baumeln, schlenkern, sich hinund herbewegen, langsam vorwärts kommen:
mēteļa skrandas kuļājās ap kājām Dok. A. kule kuļājas pa muguru. vienstuobrniecei gailis kuļājās, tik˙līdz tuo pakratīja MWM. VI, 28. viņa bija briesmīgi tauka, un krūtis viņai vienmē̦r kuļājās Latv. uz katra suoļa pal sais zirdziņš ļuodzījās un kūļājās pa platuo ilkšu starpu Latv. mēs pa ceļu kūļājāmies tāļāk Vīt.;
2) sich breit machen, sich einmischen:
citām jāja precinieki, es pa priekšu kuļājuos BW. 7918. kuo tu kuļājies mūsu starpā? Subst. kuļâtãjs, kũļâtãjs, einer, der schlägt, klopft: kankalīšu kūļātāji BW. 2664.
Avots: ME II, 309, 310
nokuļāties
‡ nùokuļâtiês AP., sich eine Weile hin und her bewegen: galvas vien nuokuļājās, kad aizbrauce.
Avots: EH II, 57
Avots: EH II, 57
pakuļāt
pakuļât, pakuļčinât, [ein wenig schütteln (eine Flüssigkeit); pakuļât (eine Weite wedeln) kâ guovs ar asti Dond.]
Avots: ME III, 51
Avots: ME III, 51
piekuļāt
pikuļāties
pikuļâtiês, -ãjuôs, sich in einen Klumpen zusammenballen: krējums jau pikuļājas, drīz būs sviestā Mar. n. RKr. XV, 130.
Avots: ME III, 214
Avots: ME III, 214
sakuļāt
sakuļât, freqn., tr., (eine Flüssigkeit) schütteln (perfektiv): kruodzenieks sakuļāja karafē mazu lāsīti šņabja Blaum.
Avots: ME II, 658
Avots: ME II, 658
vinkuļāt
vinkuļāties
Šķirkļa skaidrojumā (5)
kludzerēties
‡ kludzerêtiês,
1) wackelig sein (und klappern; von der Schneide eines Taschenmessers)
N.-Bergfrled; wackeln (kuļāties) Fest.: ritenis kludzerējas uz vienu un uotru pusi;
2) gehend oder fahrend sich vörwärts bewegen
Fest., mit einem schwachen Pferd (mühsam) fahren N.- Peb.;
3) = kludzêt II ‡ 2 AP.: braucuot rūgušpiens kludzerējās spainītī.
Avots: EH I, 621
1) wackelig sein (und klappern; von der Schneide eines Taschenmessers)
N.-Bergfrled; wackeln (kuļāties) Fest.: ritenis kludzerējas uz vienu un uotru pusi;
2) gehend oder fahrend sich vörwärts bewegen
Fest., mit einem schwachen Pferd (mühsam) fahren N.- Peb.;
3) = kludzêt II ‡ 2 AP.: braucuot rūgušpiens kludzerējās spainītī.
Avots: EH I, 621
kuļčāties
kult
kul˜t,
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
mākuļot
mãkuļuôt C., intr., bewölkt, trübe sein, sich bewölken: jau saulīte mākuļuo BW. 17449. atnāk kāda rītdieniņa, mākuļuot mākuļuot mākuļuoja 29305. Refl. -tiês, mākuļāties bei Manz. Spr. Sal. 25, 13: debess mākuļājas, bewölkt sich.
Avots: ME II, 580
Avots: ME II, 580