Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kuļāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kuļāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

izkuļāties

izkuļâtiês, lose werden: ar kuoka puļķīti vien nepieitek, tas ātri izklab un izkuļājas Vīt. 33, [C.]

Avots: ME I, 756

nokuļāties

‡ nùokuļâtiês AP., sich eine Weile hin und her bewegen: galvas vien nuokuļājās, kad aizbrauce.

Avots: EH II, 57

pikuļāties

pikuļâtiês, -ãjuôs, sich in einen Klumpen zusammenballen: krējums jau pikuļājas, drīz būs sviestā Mar. n. RKr. XV, 130.

Avots: ME III, 214

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kludzerēties

‡ kludzerêtiês,

1) wackelig sein (und klappern; von der Schneide eines Taschenmessers)
N.-Bergfrled; wackeln (kuļāties) Fest.: ritenis kludzerējas uz vienu un uotru pusi;

2) gehend oder fahrend sich vörwärts bewegen
Fest., mit einem schwachen Pferd (mühsam) fahren N.- Peb.;

3) = kludzêt II ‡ 2 AP.: braucuot rūgušpiens kludzerējās spainītī.

Avots: EH I, 621

kult

kul˜t,

1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;

2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;

3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡

4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,

1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;

2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;

3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡

5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡

6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.

Avots: EH I, 672

mākuļot

mãkuļuôt C., intr., bewölkt, trübe sein, sich bewölken: jau saulīte mākuļuo BW. 17449. atnāk kāda rītdieniņa, mākuļuot mākuļuot mākuļuoja 29305. Refl. -tiês, mākuļāties bei Manz. Spr. Sal. 25, 13: debess mākuļājas, bewölkt sich.

Avots: ME II, 580