Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kužināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kužināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

iekužināties

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.;

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524


izkužināt

izkužinât: auch Dunika.Refl. -tiês,

1) =izkužņâtiês 1: tu nevari vien nuo gultas izkuže̦nātiês N.-Peb.;

2) eine Zeitlang (ein Pferd) anzutreiben suchen
Wizenhof: es ap tuo zirgu diezgan izkužinājuos.

Avots: EH I, 459


izkužināt

izkužinât Bers., durchschütteln, durchwühlen: salmi nav labi izkužināti RKr. XVI, 198.

Avots: ME I, 757


kužināt

I kužinât, Pferde herbeilocken Karls.

Avots: ME II, 331


kužināt

II kužinât,

1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;

2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt;

5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.

Avots: EH I, 681


kužināt

II kužinât, tr.,

1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];

2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [

3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];

4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]

Avots: ME II, 331



pakužināt

pakužinât,

1): auch Kaltenbr. ("drusku kaut kā aizkart");

2): auch Gr.-Buschh., Rutzau, Sonnaxt.Refl. -tiês, ein wenig kužinât II 1: meita pakužinājās pa gultu un atstāja tuo pustaisītu Dunika; sich ein wenig (obenhin) mit einer (leichten) Arbeit zu schaffen machen:
kad gribi, ar ... darbu tikai tâ pakužinies Latvis № 1914.

Avots: EH II, 146


pakužināt

pakužinât,

1) [anrühren Wessen], ein wenig kitzetn:
pakužini kaķi aiz auss! (Grünw.;

[2) ein wenig kužinât II, 1: p. gultu Dunika].

Avots: ME III, 52


sakužināt

sakužinât, tr., aufschütteln, aufrütteln, weich machen: spilve̦nus, gultu Dunika.

Avots: ME II, 660


uzkužināt

uzkužinât, schüttelnd, rüttelnd auflockern, weich machen: uzkužināt gultu (Dunika), sienu (gespr. mit iz-) Warkl, viņa nāk man uzkužināt vietu Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 348

Šķirkļa skaidrojumā (2)

iekuzināties

[ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33


šapi

šapi Wid., Dunika, N. - Bartau, Kalleten, Nigr., Rutzau, Wain., Lasd., verstreute (und geknickte) Stroh- oder Heuhalme: siena un salmu šapi Janš. Dzimtene 2 III, 174. nuopurinādama siena šapus sev nuo drēbēm Bandavā I, 68. kaktiņu izslaucīt, kur gulējis un šapus nuokaisījis Bag. Čāpiņa dē̦ls 16. šapi (salmi) nav labi izkužināti RKr. XVI, 198. me̦klē̦dams kādus šapus ligzdas izuoderēšanai Janš. Nīca 54 (ähnlich LP. VI, 1014); auch der Sing. šaps "salms". Aus li. šãpai (šãpas) dass.

Avots: ME IV, 4