Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kukaža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kukaža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

kukaža

kukaža,

1): (comm.) ein vor Alter gekrümmter Mensch
AP.;

2): auch AP., N.-Peb., Schwitten; kukažā nest, dass. Zögenhof.

Avots: EH I, 668

kukaža,

1) ein vor Alter gekrümmtes Frauenzimmer
Lös. n. Etn. IV, 98: kukažiņa ciemā gāja, līkažiņa pavadīja BW. 2155; 27264;

2) kukažās nest, auf dem Rücken tragen
Sessw. Vgl. kugaža. Zu kukt.

Avots: ME II, 301

Šķirkļa skaidrojumā (2)

kukša

kukša,

1) die Krümmung, der Höcker, Buckel:
nemet kukšas mugurā BW. 24051;

2) auch: kūkša, die Bucklige, Gebückte:
kukša (Var.: kūkša BWp. 2155) gāja ciemiņā, līkažiņa pavadīja BW. 2155, 2. Vgl. kukaža und kùkums; zu kukt.

Avots: ME II, 302

kukt

kukt [li. kùkti "linkti"], kukstu, kuku, intr., krumm werden, einen Katzenbuckel machen, hocken Lös. n. Etn. IV, 98. Refl. -tiês, sich bücken: kuksties ze̦māk Bers., Lub. [Nebst kukaža, kuknêt, kuknâtiês, kukstere, kukša, kūkums, kukurs 1 u. a. zu li. kaũkas "Beule", kùkis "Misthaken", serb. kȕka "Haken" r. куча "Haufen", poln. kuczec, serb. čúčati "hocken", alb. ḱikεľε "Gipfel, ai. kucati "krümmt sich", got. hauhs "hoch", an. haugr "Hügel", mhd. hoger "Buckel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 121 f., Berneker Wrtb. I, 161, 637, 639 und 659, Fick Wrtb. III4, 91, Zupitza Germ. Gutt. 110, Persson Beitr. 527 f., Vasmer Studien zur alban. Wortforsch. I, 35.]

Avots: ME II, 302