kukša
kukša,
1) die Krümmung, der Höcker, Buckel:
nemet kukšas mugurā BW. 24051;
2) auch: kūkša, die Bucklige, Gebückte:
kukša (Var.: kūkša BWp. 2155) gāja ciemiņā, līkažiņa pavadīja BW. 2155, 2. Vgl. kukaža und kùkums; zu kukt.
Avots: ME II, 302
1) die Krümmung, der Höcker, Buckel:
nemet kukšas mugurā BW. 24051;
2) auch: kūkša, die Bucklige, Gebückte:
kukša (Var.: kūkša BWp. 2155) gāja ciemiņā, līkažiņa pavadīja BW. 2155, 2. Vgl. kukaža und kùkums; zu kukt.
Avots: ME II, 302