Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kukot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kukot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizkukot

àizkukuôt, àizkùkuôt,

1) von dem bösen, vor dem Essen gehörten Kuckuckgeschrei:
lai nuo rīta ieē̦duot putna kumuosu, ka dze̦guze neaizkūkuo Etn. I, 114;

2) von dem prophezeihenden Geschrei des Kuckucks, schreiend prophezeien, voraussagen:
aizkūkuo, dze̦guzīt, cik man ilgi jādzīvuo BW. 10074,2. Refl. -tiês, zu schreien anfangen: silā dze̦guze aizkukuojās Dok. A.

Avots: ME I, 34

iekukot

ìekukuôt, s. iekūkuot.

Avots: ME II, 32

izkukot

izkukuôt,

2): schreiend vertreiben (vom Kuckuck):
kad dze̦guze mājas kuokuos vai dārzā kukuo, tad tā izkukuo kādu nuo vietas, tad saimniekam būs jāiet Ahs. ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang erfolglos zu jem. sprechen: i. kam apkārt ilgu laiku. izkula (unter izkuls): auch Warkl. n. FBR. XI, 121, Preiļi in Lettg., auch Plur. izkulas Lettg.

Avots: EH I, 459

izkukot

izkukuôt (li. iškukúoti), s. izkūkuot.

Avots: ME I, 756

kukot

I kukuôt, ‡

2) wiederholt sein Verlangen nach etwas äussern
Dunika, Schnehpeln: kuo tu kukuo vienmē̦r pēc ēšanas?

Avots: EH I, 669

kukot

I kukuôt (li. kukuóti), kùkuôt, schreien (vom Kuckuck): kukuo, manu dze̦guzīti BW. 2240. vis˙gaŗākās egles galuotnē dze̦guze klanīdamās kūkuoja A. (Vgl. la. cucūlus "Kuckuck", r. куковать "schreien (vom Kuckuck)" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 639.]

Avots: ME II, 303

kukot

II kukuôt: sitzend schlummern Seyershof; kukat Salis, erkrankt mit niedergebeugtem Kopf hocken: vis˙biežāk kuka vistas.

Avots: EH I, 669

kukot

II kukuôt, s. kūkuôt II.

Avots: ME II, 303

nokukot

‡ nuokukuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch schreien (vom Kuckuck)
Salis: savu laiku dze̦guze nuokukuo, un tad ir cauri;

2) schreiend etwas schlechtes bewirken (vom Kuckuck)
Siuxt: kad dze̦gūze nāk gar ē̦kām, tad sveikā nepaliek, lai kuo viņa nuokukuo.

Avots: EH II, 57

sakukot

‡ sakukuôt Dunika, wiederholt rufend (ein Unglück, etwas Unerwünschtes) heraufbeschwören (vom Kuckuck): dze̦guze sakukuoja liêtu, (fig.) meita sakukuoja (holte sich, wiederholt davon sprechend) sev slimību.

Avots: EH XVI, 420