Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kulcināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kulcināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizkulcināt

àizkulcinât, -enêt, intr., wegwatscheln, sich entfernen: viņš aizkulcenēja pruom nuo luoga MWM. VII, 260. Aps.

Avots: ME I, 34

iekulcināt

‡ ìekulˆcinât 2 Ramkau, (in eine Flüssigkeit) einrühren: dzirā iekulce̦na miltus.

Avots: EH I, 523

kulcināt

kulcinât, intr.,

1) in kleinem Trab fahren:
es kulˆcināju ai savu bērīti un nuonācu tikai vakarā mājā Mar.;

2) [in Lub. und Fest. in dieser Bed. kulcenêtiês], strauchelnd, purzelnd vorwärtskommen
[kulcenêt Lös. n. Etn. IV, 98, Odensee]: ne˙viena acumirkļa nepieturēja, kad es tâ kulcenēju Vēr. l, 1349;

3) [kulˆcinât od. kulˆcenêt Bers.], wedeln, bewegen
[Lub., Fest.]: suns asti kulcenē Etn. IV, 99. [nekulcenē kājas! Bers.] zirgs asti kulcina Ar.;

[4) kul˜cinât Dond., Wandsen, Ruj., kulcinât Lis., kulˆcinât 2 Bauske, (eine Flüssigkeit) schütteln.]
Refl. kulcenêtiês, lose sein und sich bewegen, wackeln: ratiem jau visi kuociņi kulcenējas Erlaa n. Etn. IV, 99. [Zu bulg. kъlka "Hüfte" und li. kulkšìs "Sprunggelenk der Pferde", le. kulksnis?]

Avots: ME II, 305

kulcināt

I kulcinât, ‡

5) wacklig machen (wo?); ‡

6) mit dem Lenkseil antreiben;
‡

7) "?": lē̦nā gaitā kulcinādams savu zirgu Azand. 242.

Avots: EH I, 670

kulcināt

‡ *II kulcinât, zu erschliessen aus nùokulcinât.

Avots: EH I, 670

nokulcināt

nùokulcinât, tr., herunterschlucken: viņš paņēma glāzi un nuokulcināja saturu Duomas III, 833.

Avots: ME II, 803

sakulcināt

sakulcinât: s. (ar karupti sakult) rūgušpienu Ramkau (mit ulˆ 2 ).

Avots: EH XVI, 420

sakulcināt

sakulcinât Konv. 1 864, sakulˆcenêt Bers., sakulčinât Konv. 2 993, (eine Flüssigkeit) schütteln (perfektiv): sakulˆcināts 2 šķidrums Bauske. sakulcenēt pienu pudelē Bers.

Avots: ME II, 658

Šķirkļa skaidrojumā (2)