kulcinēties
kulcinêtiês, ‡
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
'kulcinēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: