kulcinēties

[kulcinêtiês, Purzelbäume schlagen: grūši ir kulcinēties starp debesi un zemi Latg. Vōrds.]

Avots: ME II, 305


kulcinēties

kulcinêtiês, ‡

2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.

Avots: EH I, 670