kulda
I kul˜da,
1); auch Walk n. RielU., Baldohn, Durben, Orellen, Pernigel, Seyershof, (mit ul ) Saikava.
Avots: EH I, 670
1); auch Walk n. RielU., Baldohn, Durben, Orellen, Pernigel, Seyershof, (mit ul ) Saikava.
Avots: EH I, 670
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kulda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kulda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
kulda
I kul˜da [Wolm.],
1) die Aschengrube neben der Ofendffnung zur Aufbewahrung des Feuers, auch zum Kochen
Biel. H. 71 (Alt-Ottenhof, Lemsal, Ronneb.);
2) der Vorofen od. die tiefe Grube vor dem Ofen in der Riege:
rijnieks, nuosēdies uz kuldas malas, pīpēja pīpi JR. V, 36;
3) der Feuerherd Pinkenhof:
es maza meitiņa, pe̦lnuos (Var.: kuldā) sēdēju BW. 2143. Aus estn. kolda "Vertiefung vor der Ofenmündung".
Avots: ME II, 305
1) die Aschengrube neben der Ofendffnung zur Aufbewahrung des Feuers, auch zum Kochen
Biel. H. 71 (Alt-Ottenhof, Lemsal, Ronneb.);
2) der Vorofen od. die tiefe Grube vor dem Ofen in der Riege:
rijnieks, nuosēdies uz kuldas malas, pīpēja pīpi JR. V, 36;
3) der Feuerherd Pinkenhof:
es maza meitiņa, pe̦lnuos (Var.: kuldā) sēdēju BW. 2143. Aus estn. kolda "Vertiefung vor der Ofenmündung".
Avots: ME II, 305
kulda
II kùldu 2 : auch Pas. VII, 50 (aus Lettg.), 484 (aus Eglūna), X, 295 (aus Lettg.), 356 (aus Līvāni), Kaltenbr., Lixna, Lubn., Oknist, Pilskalne, Višķi: atiet muna kristamāte, kuldās ruokas sabāzuse Tdz. 36760 (aus Kalupe).
Avots: EH I, 670
Avots: EH I, 670
kulda
kulda
kulda
kuldains
I kuldaîns, kulduons, ein Kaldaunengericht, welches am Tage vor der Hochzelt aufgeschüsselt wird Ruj. n. U.
Avots: ME II, 305
Avots: ME II, 305
kuldains
kuldains
skulda
skulda
‡ II skulda Dobl. (n. Baar in seinem Exemplar von U.), der Küchenherd. Vgl. kul˜da I.
Avots: EH II, 515
Avots: EH II, 515
skuldas
skul˜das AP., das Eingeweide von Tieren Wid., AP., Austriņš Daugava 1928, .N'e 8, S. 981.
Avots: ME III, 903
Avots: ME III, 903
Šķirkļa skaidrojumā (17)
cirkstēt
cir̃kstêt, - u, - ēju, intr., zirpen, knarren: aiz kuldas circenis žē̦li cirkst MWM. IX, 99. siena āži, durvis cirkst VII, 402. [Vgl. li. kir̃kti "kreischen" kirkščioti "покрикивать" sloven. čŕkati "knarren".]
Avots: ME I, 386
Avots: ME I, 386
izskrapstīties
‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.
Avots: EH I, 480
Avots: EH I, 480
kanksis
kuldīt
kuldoņa
kult
kul˜t,
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
kult
kul˜t (li. kùlti), kuļu, kũlu, tr.,
1) schlagen:
ūdens klusi krastus kuļ Vēr. II, 1029, pate smēju, pate lēcu, plaukstiem (Var.: plaukstas) kuldama BW. 23402, 7. asti kult, den Schwanz wedelnd auf die Erde schlagen (von Hunden) Etn. IV, 99. sviestu kult, Butter (in einer Flasche) schlagen: ik dieniņas sviestu kūlu BW. 28908. maizi kult, beim Einrühren den Teig mit der Hand od. dem Loffel klopfen. putas kult mutē, Schaum schlagen (von Ebern, auch von Menschen): meža cūka piktumā putas kūlusi mutē LP. VI, 378. ce̦puri od. ce̦pures kult, im Übermut, namentl. im Rausch die Mütze(n) schlagen, schwenken, in Herrlichkeit und Freuden leben: dzerce̦puri kuldams, viņi dzēra, ce̦pures kuldami Aps. ce̦pures tie kuļ un kuopā dzer Rainis. dzīruojuši, kâ jâsaka, ce̦pures kuldami Purap.;
2) schlagen, prügeln:
miega dēļ, bāleliņ, nekul savas līgaviņas BW. 21970, 1. tas kuļams, dze̦nams, von einem Faulpelz;
3) dreschen:
ar spriguļiem, zirgiem, ar mašīnu k. kult pēc rakstiem, in bestimmtem Takte dreschen; vienādā rakstā k., ingleichem Takt dreschen; tukšus salmus kult, leeres Stroh dreschen. Refl. -tiês,
1) sich schlagen, sich dreschen:
kulies pati, kunga rija, tev nebija kūlējiņa BW. 6631;
2) schlenkern, sich hin und her bewegen, sich umhertreiben:
mēle vien kūlās BW. 19424. kuļas kâ piektais ritenis. viņi kūlās pa mežu LP. IV, 22. guovs kuļas (ar bulli), die Kuh rindert. meita kuļas ar puišiem;
3) mit Mühe vorwärts kommen, sich plagen:
cik dažādi dievs cilvē̦kiem pieškīris uz priekšu kulties Dok. A, kulies, kâ nu varē̦dams Kronw. Sprw.: kuļas kâ pliks pa nātrēm. ar miegu, nemiegu, parādiem kulties. saimnieks kūlies tukšumā un trūkumā LP, V, 399. pa kājām kulties, im Wege sein, hinderlich sein: bē̦rni, kuo kuļaties lieliem cilvē̦kiem pa kājām?
4) gedeihen, gross werden:
bē̦rns kuļas BW. I, 182, kulties mit d. Lok., zu etwas gelangen: ai vīriņ, ai draudziņ, kuļamies luopiņuos BW. 27079. [Wird gewohnlich zu kalt gestellt; vgl. auch slav. къlъ "Hauzahn" (s. Berneker Wrtb. I, 660 f.) und G. Meyer Etym. Wrtb. d. alban. Spr. 307.)
Avots: ME II, 308, 309
1) schlagen:
ūdens klusi krastus kuļ Vēr. II, 1029, pate smēju, pate lēcu, plaukstiem (Var.: plaukstas) kuldama BW. 23402, 7. asti kult, den Schwanz wedelnd auf die Erde schlagen (von Hunden) Etn. IV, 99. sviestu kult, Butter (in einer Flasche) schlagen: ik dieniņas sviestu kūlu BW. 28908. maizi kult, beim Einrühren den Teig mit der Hand od. dem Loffel klopfen. putas kult mutē, Schaum schlagen (von Ebern, auch von Menschen): meža cūka piktumā putas kūlusi mutē LP. VI, 378. ce̦puri od. ce̦pures kult, im Übermut, namentl. im Rausch die Mütze(n) schlagen, schwenken, in Herrlichkeit und Freuden leben: dzerce̦puri kuldams, viņi dzēra, ce̦pures kuldami Aps. ce̦pures tie kuļ un kuopā dzer Rainis. dzīruojuši, kâ jâsaka, ce̦pures kuldami Purap.;
2) schlagen, prügeln:
miega dēļ, bāleliņ, nekul savas līgaviņas BW. 21970, 1. tas kuļams, dze̦nams, von einem Faulpelz;
3) dreschen:
ar spriguļiem, zirgiem, ar mašīnu k. kult pēc rakstiem, in bestimmtem Takte dreschen; vienādā rakstā k., ingleichem Takt dreschen; tukšus salmus kult, leeres Stroh dreschen. Refl. -tiês,
1) sich schlagen, sich dreschen:
kulies pati, kunga rija, tev nebija kūlējiņa BW. 6631;
2) schlenkern, sich hin und her bewegen, sich umhertreiben:
mēle vien kūlās BW. 19424. kuļas kâ piektais ritenis. viņi kūlās pa mežu LP. IV, 22. guovs kuļas (ar bulli), die Kuh rindert. meita kuļas ar puišiem;
3) mit Mühe vorwärts kommen, sich plagen:
cik dažādi dievs cilvē̦kiem pieškīris uz priekšu kulties Dok. A, kulies, kâ nu varē̦dams Kronw. Sprw.: kuļas kâ pliks pa nātrēm. ar miegu, nemiegu, parādiem kulties. saimnieks kūlies tukšumā un trūkumā LP, V, 399. pa kājām kulties, im Wege sein, hinderlich sein: bē̦rni, kuo kuļaties lieliem cilvē̦kiem pa kājām?
4) gedeihen, gross werden:
bē̦rns kuļas BW. I, 182, kulties mit d. Lok., zu etwas gelangen: ai vīriņ, ai draudziņ, kuļamies luopiņuos BW. 27079. [Wird gewohnlich zu kalt gestellt; vgl. auch slav. къlъ "Hauzahn" (s. Berneker Wrtb. I, 660 f.) und G. Meyer Etym. Wrtb. d. alban. Spr. 307.)
Avots: ME II, 308, 309
kurda
kur̃da, die Heizung in der alten Küche Naukschen. [Zu kurt ; zum suffixalen Teil vgl. kulda.]
Avots: ME II, 321
Avots: ME II, 321
pavards
sadera
sade̦ra (s. unter sade̦rs),
1): beņķa saderiņa BW. 34409. pie Kuldas ir Vindas upju sade̦ru (aus einem Manuskript von Klētnieku Valdis); ‡
2) die Eintracht
Balt. Zemk. p. 1884, S. 357.
Avots: EH XVI, 402
1): beņķa saderiņa BW. 34409. pie Kuldas ir Vindas upju sade̦ru (aus einem Manuskript von Klētnieku Valdis); ‡
2) die Eintracht
Balt. Zemk. p. 1884, S. 357.
Avots: EH XVI, 402
skrabēt
I skrabêt,
3): zirņi pūslī skrab Auleja. kuldas skrabēja ar riekstiem Kaltenbr. suns plēšas aiz durvīm, ka skrab vien Sonnaxt.
Avots: EH II, 506
3): zirņi pūslī skrab Auleja. kuldas skrabēja ar riekstiem Kaltenbr. suns plēšas aiz durvīm, ka skrab vien Sonnaxt.
Avots: EH II, 506
skulbas
skulduņi
skulduņi, Schweinefüsse: pa budēļiem jāvāra cūkas kājas (skulduņi) RKr. VI, 33. Nebst kuldains I auf mnd. koldunen "Eingeweide" beruhend?
Avots: ME III, 903
Avots: ME III, 903
sprikšķi
strīkala
strīkala sers., strikalts 2 Golg., Lis., kulda">strīkulda C., strikulis Jürg., strīkulis U., strikuls 2 Sessw., strīkul˜ts Behnen, strīkults L., Erlaa, N. - Bergfried, strikubls Burtn., strikuols 2 Sessw., Lub., strīkuols U., das Streichholz fürs Getreidemass: kruodzinieks drīzi atnāca ar mē̦ru, strīkultu un garnicu De̦glavs Ve̦cais pilskungs 59. ar magaziņas strīkultu tuo izdauzīja Kaudz. Izjurieši 21. druvas kļuva līdze̦ni vienādas kâ ar strīkuolu nuovilkts labības pūrs Druva II, 276. Aus mnd. strîkhoit.
Avots: ME IV, 1091
Avots: ME IV, 1091
šuķis
šuķis,
1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;
2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;
3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."
Avots: ME IV, 105
1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;
2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;
3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."
Avots: ME IV, 105
teikt
tèikt,
1): t. sprediķi, kādu vārdu Sonnaxt. viņš teice, ka neiešus Erlaa. pasakas t. (erzählen)
Frauenb., (über alles mögliche sich unterhalten) Salis, Seyershof. es tev ni˙kā nevaru t. (befehlen) Saikava. teicamais, a): auch Frauenb. t. tev ir, bet kad tev būtu tā darīšana! Siuxt; b) viņam jau vienmē̦r bij savs t. ("sakāms vārds") Siuxt. viņš tik teic savu teicamuo ("runu"); kas viņam par daļu? ebenda;
2): teicēm labu strēķi Saikava. mēs runājām par lìetu, bet viņi, sabāzuši galvas kuopā, teic tik! Erlaa. tik teic vien un pīpē, labību kuldami Seyershof; jā kreisā (scil.: acs) niez, tad teic Lttic. 85;
3): man tas teicami (sehr gut)
smeķēja Seyershof. šī maize nav vis tik teikta (gut geraten), ir pārāk mīksta ebenda. nav tik teikti (gut beschaffen) sivē̦ni ebenda. ābuoliņš nebij ne˙kāds teiktais (gut gewachsen) ebenda. labība tur nee̦suot ne˙kāda teikta Allend. Refl. -tiês,
1): viņš duomā bē̦rniem t. tas labākais Seyershof. nu teicēs viņi ar neduot pienu Sonnaxt. teicies, ka galva sāp! (dass dir der Kopf schmerzt)
Siuxt. teicās, ka varē̦tu (dass sie könnten) uogas duot Frauenb. t. vairs nevar BielU., kann nicht mehr sprechen (ist sterbenskrank); versprechen AP.;
2): teicēs - daudz zems e̦sus, luopu Auleja. Subst. tèikšana,
1): darba dienās ... teikšanām (zum Sichunterhalten)
tagad jau neatliek laika Blaum. Raksti II 5 (1939), 55; tèikums,
1): tu nuo mana teikuma (= sacījuma, ieteikuma) tuo slavē, bet pats ne˙kā nezini Seyershof. iešu tautu teikumam BW. 10806; tèicẽjs,
1): tas ir liels t. (runātājs, pasaku un dziesmu, dažādu nuotikumu stāstītājs) Seyershof;
2): ve̦lns sirdī teicējam BW. 8778.
Avots: EH II, 673
1): t. sprediķi, kādu vārdu Sonnaxt. viņš teice, ka neiešus Erlaa. pasakas t. (erzählen)
Frauenb., (über alles mögliche sich unterhalten) Salis, Seyershof. es tev ni˙kā nevaru t. (befehlen) Saikava. teicamais, a): auch Frauenb. t. tev ir, bet kad tev būtu tā darīšana! Siuxt; b) viņam jau vienmē̦r bij savs t. ("sakāms vārds") Siuxt. viņš tik teic savu teicamuo ("runu"); kas viņam par daļu? ebenda;
2): teicēm labu strēķi Saikava. mēs runājām par lìetu, bet viņi, sabāzuši galvas kuopā, teic tik! Erlaa. tik teic vien un pīpē, labību kuldami Seyershof; jā kreisā (scil.: acs) niez, tad teic Lttic. 85;
3): man tas teicami (sehr gut)
smeķēja Seyershof. šī maize nav vis tik teikta (gut geraten), ir pārāk mīksta ebenda. nav tik teikti (gut beschaffen) sivē̦ni ebenda. ābuoliņš nebij ne˙kāds teiktais (gut gewachsen) ebenda. labība tur nee̦suot ne˙kāda teikta Allend. Refl. -tiês,
1): viņš duomā bē̦rniem t. tas labākais Seyershof. nu teicēs viņi ar neduot pienu Sonnaxt. teicies, ka galva sāp! (dass dir der Kopf schmerzt)
Siuxt. teicās, ka varē̦tu (dass sie könnten) uogas duot Frauenb. t. vairs nevar BielU., kann nicht mehr sprechen (ist sterbenskrank); versprechen AP.;
2): teicēs - daudz zems e̦sus, luopu Auleja. Subst. tèikšana,
1): darba dienās ... teikšanām (zum Sichunterhalten)
tagad jau neatliek laika Blaum. Raksti II 5 (1939), 55; tèikums,
1): tu nuo mana teikuma (= sacījuma, ieteikuma) tuo slavē, bet pats ne˙kā nezini Seyershof. iešu tautu teikumam BW. 10806; tèicẽjs,
1): tas ir liels t. (runātājs, pasaku un dziesmu, dažādu nuotikumu stāstītājs) Seyershof;
2): ve̦lns sirdī teicējam BW. 8778.
Avots: EH II, 673