Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kumelīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kumelīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (11)
atsmarža
‡ atsmar̂ža "pretsmarža, smaržas atplūdums jeb atsitums": starp skaidieni un pagalma mauriņu ... kumelītes aug, kuru asā smarža vijas ar istabas dūmu un suodrēju atsmaržu K. Jürgens Mana vect. nost. 20. vēl glabājās... ziedu a. Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: EH I, 168
Avots: EH I, 168
kumele
I kumele: kumeles Brigadere Dievs, daba, darbs 290. baltās kumeles pa ve̦cainēm zied Linden in Kurl. mē̦mai kumelei ziedi zaļi ebenda. cūku k. Ramkau, matricaria discoidea. suņu k. ebenda, matricaria inodora. kumelīte Oknist, Ramkau, matricaria chamomilla. vāczemes kumelīte Oknist, pyrethrum parthenium.
Avots: EH I, 673
Avots: EH I, 673
kumele
I kumele [Manz.Lettus], gew. Demin. kumelĩte, Kamille; dze̦lte̦nā k., gelbe Ackerkamille (anthemis tinctoria) RKr. II, 66; suņu kumele, weisse Ackerkamille II, 66; Wucherblume (chrysanthemum) II, 69, lejā (auga) suņu kumelītes BW. 25942. zirgu k., anthemis cotula Mag. IV, 2, 62. Wohl aus d. Kamille unter dem Einfluss von kumeļš umgebildet.
Avots: ME II, 311
Avots: ME II, 311
lielacis
paturēt
paturêt [li. paturė´ti "eine Weile halten" Tiž. II, 390],
1) ein wenig, eine kurze Zeit lang halten:
patur[i] manu kumeliņu, lai es te̦ku zuobiniņa! BW. 13307, 1;
2) behalten:
brūte trešuo reizi uzliktuo mici paturēja galvā BW. III, 1, S. 93. Sprw.: labs jāpatur, slikts jāatme̦t. cienā paturēt, in Ehren halten Lāčpl. 12;
3) (im Gedächtnis) behalten:
viegli paturama valuoda A. XX, 719. jāpatur vē̦rā;
4) (eine Mahlzeit) abhalten:
paturēja kuopā maltīti BW. III, 1, S. 84. šim jāpaturuot pusdiena Etn. III, 111. Refl. -tiês,
1) sich eine Zeitlang halten
Spr.;
2) ablegen, gebären (von Tieren)
Janš., Dunika: kad guovis paturējušās, tad viņām duod vārltas kumelītes Etn. III, 159. [saimniekiem cūka paturējusies, ...jāiet pāra sivē̦nu aizrunāt Janš. Dzimtene IV, 107.]
Avots: ME III, 125
1) ein wenig, eine kurze Zeit lang halten:
patur[i] manu kumeliņu, lai es te̦ku zuobiniņa! BW. 13307, 1;
2) behalten:
brūte trešuo reizi uzliktuo mici paturēja galvā BW. III, 1, S. 93. Sprw.: labs jāpatur, slikts jāatme̦t. cienā paturēt, in Ehren halten Lāčpl. 12;
3) (im Gedächtnis) behalten:
viegli paturama valuoda A. XX, 719. jāpatur vē̦rā;
4) (eine Mahlzeit) abhalten:
paturēja kuopā maltīti BW. III, 1, S. 84. šim jāpaturuot pusdiena Etn. III, 111. Refl. -tiês,
1) sich eine Zeitlang halten
Spr.;
2) ablegen, gebären (von Tieren)
Janš., Dunika: kad guovis paturējušās, tad viņām duod vārltas kumelītes Etn. III, 159. [saimniekiem cūka paturējusies, ...jāiet pāra sivē̦nu aizrunāt Janš. Dzimtene IV, 107.]
Avots: ME III, 125
perdele
‡ per̂dele Kalupe n. FBR. XVIII, 38,
1) fem. zu per̂delis: kumelīte, perdelīte, apgāž ... ve̦zumiņu Tdz. 37554;
2) Demin. perdelītes, melissa officinalis Ulanowska Łotysze 95.
Avots: EH XIII, 224
1) fem. zu per̂delis: kumelīte, perdelīte, apgāž ... ve̦zumiņu Tdz. 37554;
2) Demin. perdelītes, melissa officinalis Ulanowska Łotysze 95.
Avots: EH XIII, 224
ramoļi
ramuoļi (li. ramuoliai, eine Art Pflanzen Lit. Mitt. IV, 181) "= amuļi" Kolup; ramuliņi "eine wohlriechende Pflanze" Rubinen, ramuoliņš "ziemas kreņģelīte; maza, īsa puķīte sarkaniem vai balganiem ziediem" Gr.-Sessau; "kumelīte" Bewern (vgl. auch den Familiennamen Ramuoliņš aus Kurl.). Beruht wohl gleich li. ramùlė od. ramùnė "Romei", poln. roman und r. ромашка auf dem lat. Pflanzennamen (chamaemelum) romanum, wobei es im Le. an amu(o)ls angeglichen ist.
Avots: ME III, 476, 477
Avots: ME III, 476, 477
ramoliņš
sasutināt
sešas
sešas (li. šẽšios "die Sechswochen der Kindbetterin"), das Wochenbett V.: sešās nākt, gebären. aizlūgt dievu par tām, kas nākušas sešās MWM, viņai gāja labi, bet sešās ar trešuo bē̦rnu nuomira Janš. Dzimtene V, 66. kumelītes duod sievām pēc sešām Etn. II, 182,
Avots: ME III, 821
Avots: ME III, 821
vītēt
vītêt, -ẽju,
1) vĩtêt AP., Arrasch, BL, C., Dond., Jürg., Nötk., Ramkau, (mit ì 2 ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Ogershof, Oknist, Selsau, welken lassen, langsam trocknen lassen
U., Spr., Bers., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mar., Meiran, Ronneb., Serben, Sessw., Wessen; trocknen, dörren (z. B. Äpfel, Fleisch) Marienhausen, Šķilbē̦ni (mit ì 2 ); "sutināt" Grünwald (mit ĩ ), Sessw., Vīt.; "tveicēt" Borchow: vītēt... vainadziņu BW. 5823; 6127. brāleliņi vītē zaļu dābuliņu 28612. saul[e] ābuolu vītē̦dama 28657, 1. cē̦rtat... uoša kārtis, vītējiet saulītē! 32304; 32305, 1. tie vītē puķes Poruk V, 99. stādus vītēja Konv. 2 2682; vītē̦ti mežābuoli A. XXI, 598: nuopļautuo zâli vītē Austriņš, Festen. uznešu uz klētsaugšu vītēt kumelītes Ramkau. egļu vai kārklu klūga labi jāvītē, tad var sagrìezt gre̦dze̦nā Vīt.;
2) prügeln:
vītēt muguru Rundel;
3) welken (ganz ungewöhnlich!):
zāle vītēja (in einem Vers!) MWM. VIII, 549. Refl. -tiês, trocknen (intr.) Spr.; "tveicēties" (mit ĩ ) AP.; in starkem Dampf tüchtig schwitzen (mit ì 2 ) Ogershof: pirtī vītēties Grünwald (mit ĩ ), Ogershof. vītē̦damies viņu... flōrā Austriņš Pušeln. un suseln. 27. Zu vĩst,
Avots: ME IV, 647
1) vĩtêt AP., Arrasch, BL, C., Dond., Jürg., Nötk., Ramkau, (mit ì 2 ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Ogershof, Oknist, Selsau, welken lassen, langsam trocknen lassen
U., Spr., Bers., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mar., Meiran, Ronneb., Serben, Sessw., Wessen; trocknen, dörren (z. B. Äpfel, Fleisch) Marienhausen, Šķilbē̦ni (mit ì 2 ); "sutināt" Grünwald (mit ĩ ), Sessw., Vīt.; "tveicēt" Borchow: vītēt... vainadziņu BW. 5823; 6127. brāleliņi vītē zaļu dābuliņu 28612. saul[e] ābuolu vītē̦dama 28657, 1. cē̦rtat... uoša kārtis, vītējiet saulītē! 32304; 32305, 1. tie vītē puķes Poruk V, 99. stādus vītēja Konv. 2 2682; vītē̦ti mežābuoli A. XXI, 598: nuopļautuo zâli vītē Austriņš, Festen. uznešu uz klētsaugšu vītēt kumelītes Ramkau. egļu vai kārklu klūga labi jāvītē, tad var sagrìezt gre̦dze̦nā Vīt.;
2) prügeln:
vītēt muguru Rundel;
3) welken (ganz ungewöhnlich!):
zāle vītēja (in einem Vers!) MWM. VIII, 549. Refl. -tiês, trocknen (intr.) Spr.; "tveicēties" (mit ĩ ) AP.; in starkem Dampf tüchtig schwitzen (mit ì 2 ) Ogershof: pirtī vītēties Grünwald (mit ĩ ), Ogershof. vītē̦damies viņu... flōrā Austriņš Pušeln. un suseln. 27. Zu vĩst,
Avots: ME IV, 647