I kumele [Manz.Lettus], gew. Demin. kumelĩte, Kamille; dze̦lte̦nā k., gelbe Ackerkamille (anthemis tinctoria) RKr. II, 66; suņu kumele, weisse Ackerkamille II, 66; Wucherblume (chrysanthemum) II, 69, lejā (auga) suņu kumelītes BW. 25942. zirgu k., anthemis cotula Mag. IV, 2, 62. Wohl aus d. Kamille unter dem Einfluss von kumeļš umgebildet.

Avots: ME II, 311

I kumele: kumeles Brigadere Dievs, daba, darbs 290. baltās kumeles pa ve̦cainēm zied Linden in Kurl. mē̦mai kumelei ziedi zaļi ebenda. cūku k. Ramkau, matricaria discoidea. suņu k. ebenda, matricaria inodora. kumelīte Oknist, Ramkau, matricaria chamomilla. vāczemes kumelīte Oknist, pyrethrum parthenium.

Avots: EH I, 673

[II kumele Lautb., ein grosseres Füllen weiblichen Geschlechts.]

Avots: ME II, 311

II kumele (li. kumẽlė "junge Stute"): eine Stute Lettg.

Avots: EH I, 673