Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kumpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kumpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
kumpa
kumpa (li. kùmpa "желвак, нарост"],
1) (kum̃pa Ruj., Bauske, Wolmarshof], der Buckel, Höcker:
citam kumpa mugurā BW. 20258. kumpas mest, einen Katzenbucket machen: lai tu ar tiem kalpiem kumpas met Asp.;
2) der Klumpen
Konv. 2 2093. Vgl. kumps und kumpt; [nach Būga KSn. I, 168 zu poln. kępa "Flussinsel"].
Avots: ME II, 312
1) (kum̃pa Ruj., Bauske, Wolmarshof], der Buckel, Höcker:
citam kumpa mugurā BW. 20258. kumpas mest, einen Katzenbucket machen: lai tu ar tiem kalpiem kumpas met Asp.;
2) der Klumpen
Konv. 2 2093. Vgl. kumps und kumpt; [nach Būga KSn. I, 168 zu poln. kępa "Flussinsel"].
Avots: ME II, 312
kumpacis
kumpacis,
1) der Klumpen:
merģeļu kumpači Konv. l 690;
2) kum̃pacis [Lautb.], auch kumpača, comm., der Zusamrnengekrümmte, Verschrumpfte, Buckelige
Lautb.
Avots: ME II, 312
1) der Klumpen:
merģeļu kumpači Konv. l 690;
2) kum̃pacis [Lautb.], auch kumpača, comm., der Zusamrnengekrümmte, Verschrumpfte, Buckelige
Lautb.
Avots: ME II, 312
kumpainis
kumpainis
kumpains
Šķirkļa skaidrojumā (14)
čumpa
čumpa, der Buckel, Höcker: cita līka, cita greiza, citai čumpa (Var.: kumpa) mugurā BW. 20258, 4 [aus Wohlfahrt].
Avots: ME I, 420
Avots: ME I, 420
kaķe
kaķe,
1): Demin. kaķiņ[a] BW.21943; me̦lna k. BW. 23268. kumpa k. 20342 var. incīte, kaķīte 2242, 1.
Avots: EH I, 576
1): Demin. kaķiņ[a] BW.21943; me̦lna k. BW. 23268. kumpa k. 20342 var. incīte, kaķīte 2242, 1.
Avots: EH I, 576
kleins
kleĩns [Kand., klèins 2 Kl., klèins N. - Peb., kleîns 2 Nigr., Bauske],
1) schief, schief -, säbelbeinig
[kleĩns Stenden]: kleinas kājas, schiefe Beine Lind., Allendorf. tev nuosita kleinas kājas BW. 29156, 12. citam bija kleinas [einwärts gewandte Kl., auswärts gebogene N. - Peb., krumme Bauske, x - förmige Nigr.] kājas [BW. 965; 13088; 21250], citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 239;
[2) schwach
Spiess n. U.;
3) enge (?)
L. - In der Bed. 2 vielleicht zu li. klíenas "тонкiй", le. kliens 2 u. 3 und (nach Zupitza Germ. Gutt. 118) zu ae. hlœ "mager"; in der Bed. 1 dagegen zunächst wohl zu li. kleinióti "ходить шатаясь" kleĩvas "schiefbeinig" (kleivkājis), kleĩpti "schief treten", kleišiúoti "fortgesetzt mit einwärts gebogenen Füssen nach Möglichkeit eilig laufen", klìšas "schiefbeinig" (nach Būga РФВ LXVI, 222; vgl. auch li. kluins.]
Avots: ME II, 220
1) schief, schief -, säbelbeinig
[kleĩns Stenden]: kleinas kājas, schiefe Beine Lind., Allendorf. tev nuosita kleinas kājas BW. 29156, 12. citam bija kleinas [einwärts gewandte Kl., auswärts gebogene N. - Peb., krumme Bauske, x - förmige Nigr.] kājas [BW. 965; 13088; 21250], citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 239;
[2) schwach
Spiess n. U.;
3) enge (?)
L. - In der Bed. 2 vielleicht zu li. klíenas "тонкiй", le. kliens 2 u. 3 und (nach Zupitza Germ. Gutt. 118) zu ae. hlœ
Avots: ME II, 220
ķumpa
kumpāt
kumpāt L., zusammenrollen.] Refl. -tiês, krumm, gebückt gehen: līka, kumpa dēlu māte pa istabu kumpājās BW. 23316.
Avots: ME II, 312
Avots: ME II, 312
kumpiķis
ķumpis
kumps
kum̂ps 2 ,
1): auch Frauenb.; kumpa Ģe̦da Janš. Mežv. ļ. II, 301. k. vīrietis Assiten. k. kuoks ebenda. kumpu ķēvi Tdz. 40738. kumpa mate, līka meita 44249.
Avots: EH I, 674
1): auch Frauenb.; kumpa Ģe̦da Janš. Mežv. ļ. II, 301. k. vīrietis Assiten. k. kuoks ebenda. kumpu ķēvi Tdz. 40738. kumpa mate, līka meita 44249.
Avots: EH I, 674
kumps
kum̂ps 2 [auch Dond., Wandsen, Dunika,Gr.-Essern] (li. kum̃pas, [ai. kumpa-ḥ "tahm an der Hand"]), Kand., Ahs., verwachsen, krumm, bucklig, höckerig: līka, kumpa dē̦lu māte BW. 23316, [ähnlich BW. 21213, l.] viena pati kumpa ķēve 7474. citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 233. [Weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXIII.]
Avots: ME II, 312
Avots: ME II, 312
kumpu
ložens
I luõže̦ns, leicht durchkriechend, glatt: luože̦na adata, luože̦ns virbs Kand. kumpastis tē̦vs, garaste mãte, visi mazi bē̦rni luože̦nām galviņām Rätsel.
Avots: ME II, 529
Avots: ME II, 529
pēzeriņa
sakumpt
sakùmpt, sich bücken, ducken, zusammenkauern; zusammenschrumpfen U.; verwachsen (von Menschen) Dr. (gew. das Part. praet. sakumpis gebraucht): viņa sakumpa tam blakam Kleinb. St. 31. uz priekšu sakumpstuot Straut. Vesel. 13. miruonis sakumpis sēž zārka malā LP. V, 7. kaitē plaušu darbībai, ja lasuot sēž sakumpis Konv. 2 832. sakumpis iet Mag. IV, 2, 123, krumm gebückt geht er U. sakumpis ņe̦muos mīt... smagās paminas Vēr. I, 1388. (ve̦ci puiši) sakumpušu muguriņu BW. 13088.
Avots: ME III, 658
Avots: ME III, 658
uzlīkt
uzlìkt: viņs tâ uzlīcis strādā Orellen. pār kalnu bij uzlīcis ... milzīgs, kumpains kalējs Skalbe Raksti IV (1938), 29. Refl. -tiês: u. kam virsū Meselau.
Avots: EH II, 728
Avots: EH II, 728