kumurot
kumuruôt, ‡
2) "līkņāt, līkņājuo strādāt" (mit -ât ) Warkl.: visu dien pa dārzu kumurāju. Refl. -tiês,
1): zaglē̦nu, kas jau kumuruojās uz dēļu grē̦das Daugava 1934, S. 500;
2): vorwärtskriechen
AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Prl., Saikava, Sessw.
Avots: EH I, 674
2) "līkņāt, līkņājuo strādāt" (mit -ât ) Warkl.: visu dien pa dārzu kumurāju. Refl. -tiês,
1): zaglē̦nu, kas jau kumuruojās uz dēļu grē̦das Daugava 1934, S. 500;
2): vorwärtskriechen
AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Prl., Saikava, Sessw.
Avots: EH I, 674