kumuruôt, intr., sich bewegen, zappeln: bet burvei uzbrē̦cuot, nuo jauna kumuruoja A. XV, 194. turē̦dams lauku peli, kas spārdījās un kumuruoja Sudr. E. Refl. -tiês,

1) sich zappelnd bewegen:
pa kreisi kumuruojās grēcinieki Stari II, 822. sakruopluotie... kunkst asins recekļuos un kumuruojas Bārda. kas tur kalnā kumuruojas? DL.;

2) sich langsam vorwärtswälzen, langsam, mühsam gehen:
nabags kumuruojas pa sniegu Aps., Bers., Gsth.

Avots: ME II, 313

kumuruôt, ‡

2) "līkņāt, līkņājuo strādāt" (mit -ât ) Warkl.: visu dien pa dārzu kumurāju. Refl. -tiês,

1): zaglē̦nu, kas jau kumuruojās uz dēļu grē̦das Daugava 1934, S. 500;

2): vorwärtskriechen
AP., Bers., Bērzgale, Kalz., Prl., Saikava, Sessw.

Avots: EH I, 674