Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kundzene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kundzene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
kundzene
kundzene, das Fräulein Lautb., [Warkl.]: nāk daiļas kundzenes MWM. VIII, 175. [Um Bauske früher familiär in der Bed. von liẽlmãte gebraucht.]
Avots: ME II, 314
Avots: ME II, 314
lielkundzene
‡ liẽlkundzene Janš. Līgava I, 342, ein adliges Fräulein; Demin. lielkundzenīte ebenda 249.
Avots: EH I, 755
Avots: EH I, 755
Šķirkļa skaidrojumā (7)
doņa
duoņa, 1): tā (kundzene) bija gaŗa, slaika kâ upes: duoņa Janš. Mežv. ļ. II, 78;
2): (das Brotende)
auch. Selg., (mit uõ ) Glūda.
Avots: EH I, 350
2): (das Brotende)
auch. Selg., (mit uõ ) Glūda.
Avots: EH I, 350
loča
pāns
‡ pāns "der Wirt" BW. 2400, 2 (in einem Rätsellied aus Auļukalns). Anscheinend nebst od. durch li. põnas "Herr" aus poln. pan, wozu wohl auch der Gesindename Pãni Lvv. I, 53, II, 12, 19, 28, 35, 39, 86, 91, 106, Pãnelis I, 101, Pànieši 2 62 (zur Bed. vgl. Kun̂dziņi 2 ebenda II, 106) und der Wiesenname Pânene 2 Plvv. I, 119 (aus Gaiken) od. Pãnene ebenda 159 (aus Schrunden; vgl. Kundzene ebenda).
Avots: EH XIII, 195
Avots: EH XIII, 195
paspraust
paspraûst, ‡ Refl. -tiês,
1) sich (dat.) unter etwas hineinstecken:
kundzene bija paspraudusēs padusē pauniņu Janš. Mežv. ļ. I, 44;
2) = paspiêstiês 1: uz priekšu p. nebija iespējams Janš. Dzimtene V, 235.
Avots: EH XIII, 175
1) sich (dat.) unter etwas hineinstecken:
kundzene bija paspraudusēs padusē pauniņu Janš. Mežv. ļ. I, 44;
2) = paspiêstiês 1: uz priekšu p. nebija iespējams Janš. Dzimtene V, 235.
Avots: EH XIII, 175
uzaut
uzàut, (die Füsse) bekleiden, (an die Füsse) anziehen, anlegen; ein übriges (zweites) Paar Strümpfe anziehen Spr.: uzaut kājas, uzaut zābakus. Refl. -tiês, sich (an die Füsse) anziehen, anlegen: kundzene bija uzavusēs kājas... kurpes Janš. Mežv. ļ. I, 43. kaut jel vīzes uzavušies! 270.
Avots: ME IV, 315
Avots: ME IV, 315
uzbust
uzbust,
1) erwachen
Nigr.;
2) sich aufregen:
uzbust par nekaunību Nigr. sasarcis un stipri uzbudis Janš. Bandavā II, 196. velti nesabīties un neuzbust ebenda. nuomierini manus uzbudušuos prātus! Janš. Dzimtene IV, 59. kundzene . . . uzbuduse un uztrau-kusēs Mežv. ļ. I, 376. tiklīdz . . . vilks . . . tuvumā, tad viņš (= zirgs) katrreiz uzbud, saceļ ausis 149. Subst. uzbudums ebenda II, 278 und 433, die Aufregung: uzbudumā un bailēs Janš. Dzimtene IV, 191.
Avots: ME IV, 319, 320
1) erwachen
Nigr.;
2) sich aufregen:
uzbust par nekaunību Nigr. sasarcis un stipri uzbudis Janš. Bandavā II, 196. velti nesabīties un neuzbust ebenda. nuomierini manus uzbudušuos prātus! Janš. Dzimtene IV, 59. kundzene . . . uzbuduse un uztrau-kusēs Mežv. ļ. I, 376. tiklīdz . . . vilks . . . tuvumā, tad viņš (= zirgs) katrreiz uzbud, saceļ ausis 149. Subst. uzbudums ebenda II, 278 und 433, die Aufregung: uzbudumā un bailēs Janš. Dzimtene IV, 191.
Avots: ME IV, 319, 320
uzplaukš(ķ)ināt
uzplaukš(ķ)inât,
1): uzplaukšināja man uz ple̦ca A. Upītis Sm. lapa 72. Arabellas kundzene arī ... uzplaukšķināja Janš. Līgava I, 389.
Avots: EH II, 730
1): uzplaukšināja man uz ple̦ca A. Upītis Sm. lapa 72. Arabellas kundzene arī ... uzplaukšķināja Janš. Līgava I, 389.
Avots: EH II, 730