doņa

[duõņa Paplacken, Desseln, = duonis I. duoņa (?) Setzen, = duona I.]

Avots: ME I, 534


doņa

duoņa, 1): tā (kundzene) bija gaŗa, slaika kâ upes: duoņa Janš. Mežv. ļ. II, 78;

2): (das Brotende)
auch. Selg., (mit ) Glūda.

Avots: EH I, 350