Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kunis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kunis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kunis

kunis Zvirgzdine, das untere Ende einer Korngarbe. Vgl. kuņi.

Avots: EH I, 675


melkunis

me̦lkunis (unter me̦lˆkuonis 2 ): auch (mit è̦l 2 ) Stelph. n. FBR. XVIII, 11, (me̦lˆkunis 2 ) Seyershof, (me̦lˆke̦ns 2 ) Dond, n. FBR. V, 128.

Avots: EH I, 798


šļūkuniski

šļūkuniski, Adv., gleitend, schleifend, schleppend Diet.

Avots: EH II, 647

Šķirkļa skaidrojumā (5)

elkons

è̦lkuons, è̦lkuonis,

1) die Biegung:
è̦lkuonu mest, eine Biegung machen beim Fahren; e̦lkuoņu e̦lkuoņiem, in vielen Biegungen U.;

2) auch è̦lkuone tn. II, 148, Plūd. LR. III, 302, è̦lkūne 2 [Kl., Preili, Nerft], BW. 21111, 2 L. W. 1922, I, 2 2 der Ellenbogen.
In Blieden n. Mag. XIII, 8 e̦lkuons, das Knie einer Röhre;

3) der Arm
bibl. n. U. [Zu uôlekts (s. dies), li. elkúnė, apr. alkunis, serb. лâкат, r. лóкоть, gr. ω˚λένη, la. ulna, kymr. elin, ai. aratni - "Ellenbogen", got. aleina "Elle" u. a. s. Fick Wrtb. III 4, 21, Persson Beitr. 546, Walde Wrtb. 2 404 unter lacertus und 848, Zubatý BB. XVIII, 253 f., Trautmann Wrtb. 202 f.]

Avots: ME I, 567, 568



melkonis

me̦lˆkuonis 2 Kand., Lennew., me̦lkunis 2 [Salisb., Salis], Lind., Neugut, der Lügner. [Bei U. dazu auch ein Fem. me̦lkuna (für * me̦lnkuņa?); me̦lkun- wohl dissimilatorisch aus me̦lkul-.]

Avots: ME II, 595


pērkūnis

pḕ̦rkûnis 2 (unter pḕ̦rkûns 2 ),

1): auch (pê̦rkũnis 2 ) AP., Ramkau, (pḕ̦rkūnis 2 ) Daudsewas n. FBR. XVII, 146, Fest. n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 175, Pilda n. FBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Nerft, Warkh., Zvirgzdine, Pas. VII, 166 (aus Welonen), (pḕ̦rkunis 2 ) Linden in Kurl.: pē̦rkūnītis ducinava Tdz. 54845;

2) pḕ̦rkūņi 2 Warkl., = pḕ̦rkuones.

Avots: EH XIII, 228


sasist

sasist,

1): uz reiz sasituši bungas (haben die Trommel geschlagen)
Pas. XV, 406. s. (zusammenstellen) istabā iene̦stus stāvu kuokus Ar. audums nesasists (mit der Kammlade nicht fest angeschlagen) Saikava;

2): pē̦rkunis sasit ("saspeŗ") Linden in Kurl.; ‡

3) durchprügeln:
paguva mietus un sasita dē̦lu Pas. XII, 442, viņa laikam sasita bē̦rnus, juo tie sāka stipri kliegt Jauns. Raksti III, 83; ‡

4) durch Schlagen bewirken:
paēdis nedrīkst sist karuoti pie bļuodas malas, juo tad var s. badu Lubn. Refl. -tiês,

2): šie nee̦suot vis laulāti, bet sasitušies kuopā dzīvuojuot Sārts Str. 302; ‡

4) sasasitu plaukstiņām BW. 8190, ich schlug (mir) die Hande zusammen;


5) (in einer gewissen Menge irgendwohin) schlagen (intr.):
Mārtiņam asinis sasitās vaiguos A. Upītis Laikmetu griežos II, 166.

Avots: EH XVI, 446