Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kups' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kups' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

ačikups

ačikups, ačkups oder ačkops, ein Tanz RKr. XI, 79, XVI, 230.

Avots: ME I, 10




kups

[kups, stumpf Sessw.: kups nazis, ein Messer mit abgebrochener Spitze Für. I, Lng. Wohl auch zu kupt "sich ballen".]

Avots: ME II, 319


kupsa

kupsa Druw., Mar., [Domopol, Welonen u. a.], kupss Lasd., [Odensee, Selb.], auch kupsis, eine Baumgruppe, ein Hag von Bäumen: [guovis ieskrēja kupsā (= biezā meža jaunaudzē) Odensee.] kupsa-mazs meža kušķis, atstatu nuo cita meža.

Avots: ME II, 319


kupsains

kupsaîns Oknist, büschelweise wachsend: auzas šuogad kupsainas.

Avots: EH I, 677


kupsienis

kupsienis, ein Büschel, eine Baumgruppe Auleja: uogu kupsienītis. bē̦rzu k.

Avots: EH I, 677


kupsis

kupsis (unter kupsa), "maza birztiņa" Salis.

Avots: EH I, 677


kupsna

kupsna, ein vom Winde zusammengewehter Sandhaufen, Sandhügel N.-Bartau. Zu kupt "sich ballen".

Avots: ME II, 319


kupsnis

kupsnis, ein Büschel: mati bij kupšņiem sirmi, kupšņiem pe̦lē̦ki dze̦lte̦ni DL.

Avots: ME II, 319


kupss

kupss (unter kupsa),

1): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; eine dichte Strauchgruppe
Sonnaxt, Wessen; ‡

2) ein Gras- oder Getreidebüschel
Oknist, Warkl.: auzas šuogad aug nevienādas, kupsiem Oknist.

Avots: EH I, 677


mackups

mackups: tā viņu lamājusi par mackupu ("?") Janš. Bandavā I, 140.

Avots: EH I, 776


mackups

mackups, der Saufbruder L.

Avots: ME II, 546



noskupstēt

nuoskupstêt Segew., = nùoskapstêt.

Avots: EH II, 87


skupsna

skupsna: ein kleiner Fichtenwald Gr.-Buschh.; "ein junger Wald (auf einer Auhöhe)" Jürg.; matu vai zâļu s. ("šķipsna") Grawendahl.

Avots: EH II, 516


skupsna

skupsna, auch skupsnis, ein Büschel; ein kleines Wäldchen, kleiner Hain: skupsniņa - mazs, šaurs kuoku pudurītis N.-Peb, n. Latv. Saule 1927, No 55/56, S. 618. piede̦r pie meža arī . . . kuoku pudurs, skupsna, bet nav tāpēc vis jau mežs Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 4. neliela kastaņu skupsna U. b. 113, 146. aiz laukiem egļu skupsnītis šalc Vēr. II, 806. Vgl. kupsnis, kupsa; wohl nebst skupškis und skupele zu an. skauf oder skúfr "Büschel, Quaste", ahd. scoub "Bündel", scubil "Büschel, Hanfen", got. skuft "Schopf" u. a. (bei-Walde Vrgl. Wrtb. II, 555),

Avots: ME III, 905


skupstīt

skupstît: skupstīt(ies), = skûpstît(iês) (?) Strods Par. vōrdn. 159.

Avots: EH II, 516


skupstīt

skupstît, (in den Mund steckend) ablecken: s. pirkstu Golg., Gr.-Buschhof; vgl. skûpstît I.

Avots: ME III, 905



vīckups

vīckups Pas. VIII. 152, der Bischof. Nebst li. výskupas aus po. dial. wiskup.

Avots: EH II, 792


vīskups

vìskups 2 Lettg., der Bischof. Nebst oder durch li. vyskupas (bei Skardžius Die 'slav. Lehnw. 238) aus poln. dial. wiskup.

Avots: ME IV, 643

Šķirkļa skaidrojumā (7)

kūpēt

kûpêt, -u, - ẽju ([li. kūpė´ti "sieden"], asl. кыпѣти "wallen, überlaufen"), intr., rauchen, dampfen, qualmen, stäuben: še dūmiņi nekūpēja BW. 6961. skals kūp. biezputra, ēdiens kūp jau uz galda. lietus nāca kūpē̦dams BW. 15745, 3. maza migliņa kūpēja pa viļņiem Skalbe. rudzi zieduot kūp [li. rugiaĩ kúpa]. me̦luo, ka ausis kūp. dē̦ls laiž vaļā, ka kūp vien. melnītis vilka kūpē̦dams BW. 4872. ļaunas valuodas sāka kūpēt pa nāburgiem Neik. spalvas vien kūpēja pa gaisu MWM. X, 357. - Zu kvēpt (s. dies), [ai. kúpyati "gerät in Wallung", apr. kupsins "Nebel" u. a., s. Būga РФВ. LXXI, 54, Walde Wrtb. 2 807 unter vapor, Trautmann Wrtb. 147, Uljanov Znač. I, 29].

Avots: ME II, 337



sakupt

sakupt, gerinnen Wid.: piens saŗaucas, sakupst Vank. asinsķermenīši ātri sakrecē (sakup) Preip. 143. sakupis piens U., Celm., Gold., gekäste Milch.

Avots: ME II, 659


skupele

skupele, die Flachsknocke: sapin linus skupelē! Mar. n. RKr. XV, 135. Wohl zu skupsna.

Avots: ME III, 905


skūpsna

skùpsna 2 (?) Saikava "ein kleines Wäldchcn"; vgl. skupsna.

Avots: EH II, 517


šķupsnis

šķupsnis, = kušķis (labs šķupsnis naudas Bers.), pudurs, ein Büschel, ein abgeteilter Haufen Ar.; ein Weniges, soviel man leicht mit den Händen oder Fingern erfassen kann (šķ. siena, salmu, tabakas) Stomersee: pāra vietās redzēju nelielus priežu un egļu šķupsnīšus Latv., Festen. Wohi für *skupsnis (vgl. kupsnis, kupsa) mit dem šķ etwa von šķipsnis und zu an. skauf oder skúfr "Büschel, Quaste", ahd. scubil "Büschel, Haufen", got. skuft "Schopf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 555).

Avots: ME IV, 55


skūpstīt

I skûpstît (li. skupstyti "küssen" Miežinis) C., PS., skûpstît 2 Bl., Nigr., Arrasch, -u, -ĩju, tr., küssen: ruoku, lūpas. skûpstît pirkstu C., PS., = čūpstît (in den Mund steckend ablecken) pirkstu. Refl. -tiês, sich,einander küssen.

Avots: ME III, 908