Paplašinātā meklēšana

kur̃ts, kurts, -s n. Biel. I, 272, der Wind-, Jagdhund, ein magerer Hund: balts kurts ap pili te̦k RKr. VII, 318. dē̦lu māte, kurtu kuņa BW. 25273, 1. Nebst li. kùrtas auss aruss. * хъртъ dass.

Avots: ME II, 326

pakur̃ts, auch pakur̃tis, ein Blendling von einem Windhunde L., U.

Avots: ME III, 51

kûpt, kûpstu, kûpu, intr., qualmen, dampfen, rauchen: kūpin kūpa [könnte auch das prs. zu kûpêt sein!], bet nedega laiska kurts uguntiņš BW. 6870. Namentl. in Zstz.

Avots: ME II, 337

pakur̃stît [li. pakùrstyti], tr., freqn., pakur̃t [li. pakùrti],

1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;

2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;

[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].

Avots: ME III, 51

I pìestât,

1): Kurts piestāja tuvu tȩ̄vuocim A. Upītis Pirmā nakts 45;

2): piestājama vieta Frauenb., ein Ort, wo man sich niederlassen kann.
p. darbā uz dzelzceļa A. Upītis Sm. lapa 353;

4): piestās zirgi ceļmalā Tdz. 57052;

5): līt[u]s jau piestājis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91. - Der Beleg aus "Aps. VII, 18" ist zu streichen; ‡

6) auf etwas bestehen
(vgl. r. пристать): es būtu varējis... p., lai saimnieks atduod manu līdaku Jauns. Raksti III, 126. viņi man grib p., lai es lapas kapāju 194; ‡

7) = pìestãvêt 2: nepiestāj grīsliņam ābuliņa lapiņa Tdz. 45446. Refl. -tiês, ‡

5) einkehren
BielU.: tur viņš aiz˙vien piestājās svȩ̄tvakarā Austriņš Raksti VII, 276.

Avots: EH II, 273