Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kuze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kuze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kuze

kuze: auch Oknist (als ein Wort dei Kindersprache!); "vārgs kumeļš" Wessen.

Avots: EH I, 681


kuze

[kuze, ein Füllen Wessen. S. kuz.]

Avots: ME II, 331


ļekuze

ļe̦kuze (richtig?) Janš. Mežv. ļ. I, 233 (von einem Schwein) "?".

Avots: EH I, 770

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kuz

kuz, kuze">kuze, kužu, ein Lockruf für die Pferde: kuz, kuz, kumeliņ Bers. kužu, kužu, kumeliņ, vai es tevi ēdināju 30142. - Vgl. le. kuze, li. kùžis "лошадочка" [РФВ. LXVI, 223.]

Avots: ME II, 330


kuža

kuža,

1) das Pferd Serben,
C., Smilt., Lub.; ein kleines Füllen Druw.;

2) fig., Dummkopf, Schund, Jux, Lump
Frauenb.; ein in Lumpen gekleideter Mensch, Tolpatsch [Grünh.]: vai jājāt kužu tiltu, vai par pe̦ku atmatām? BW. 16268. ne˙vienas kužas - visi glīti ģē̦rbti Duomas I, 242. [re, kur laucinieku kužas iet Libau. - Vgl. kuze.]

Avots: ME II, 331


smilkst

smil˜kst (III p. prs.; li. smil˜ksta, inf. smil˜kti), = gruzd: gruži plītē s. (gehört von einer Frau aus Elkuzeme).

Avots: EH II, 538


zoss

zùoss (li. žą̄sìs, ahd. gans) Wolm. u. a., (mit ùo 2 ) Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Warkh., (mit uô 2 ) Arrasch, Bauske, Jürg., Wandsen, zuoss Memelshof, zùose 2 Erlaa, (mit 2 ) Dond., Iw., Līn., Schnehpeln, Stenden, Demin. zùostiņa, die Gans (unbek. in Dunika u. Rutzau): zuosis gāgā, klē̦gā, klaigā Grünh. n. Etn. II, 51. tik mīksts kâ zuosu dūnas (sūdi 211) Br. 195. Sprw.: nuo zuosu tēviņa nevar auzas pirkt RKr. VI, 883. zuosu (Var.: zuošu) draudze BW. 17605. man iedeva zuostiņu 2144. - baltgalve zuoss, die Blessgans (anser albifrons Penn.) Natur. XXXVII, 219; dieva zuoss U., RKr VIII, 98, = meža z.; dūnu zuoss, die Eidergans (anas mollissima) Konv. 2 714; guzes (kuzes RKr. VIII, 99) z., der Pelikan (pelicanus onocrotalus L.) Fr. Siliņš Balt. putni; mazā guzes z., kleiner Pelikan (pelicanus minor) ebenda; karuošu z., Löffelgans, weisser Löffler (platalea leucorodia L.) RKr. VIII, 98; kruoņa z., die Laus (scherzweise) Celm., Plur. kruoņa zuosis, Ungeziefer (scherzweise) Bauske n. U.: aplaidies ar kruoņa zuosīm Etn. IV, 79; lauku z., die Ackergans (anser arvensis Naum.) Natur. XXXVII, 222; me̦lngalve z., die Ringelgans (anser brenta Pall.) Natur. XXXVII, 223; meža z. U., RKr. VIII, 98; Natur. XXXVII, 221, graue Gans (anser cinereus); sējas z., die Saatgans (anser segetum Gm.) Natur. XXXVII, 220. Zu apr. sansy, ai. ham`sī, gr. χήν (dor. χᾱν) "Gans", air. gèiss "Schwan" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 536, Boisacq Dict. 1058, Trautmann Wrtb. 365 f., Walde Lat. et Wrtb. 3 unter ānser.

Avots: ME IV, 760