Paplašinātā meklēšana

‡ àizgruzdêt, refl. àizgruzdêtiês, anfangen zu schwelen: malka aizgruzdējusi (aizgruzdējusies).

Avots: EH I, 25

‡ apgruzdêt (li. apgruzdė´ti) Bers., Dunika, Kal., Rutzau, Siuxt, = apgrust: gaļa apgruzdējusi. baļķu gali apgruzdējuši. cimdi pie krāsns apgruzdējuši.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdêt Stenden, = ‡ apgruzdêt.

Avots: EH I, 85

‡ apgruzdinât,

1) anschwelen machen, lassen:
a. stabiem galus Schwanb.;

2) = ‡ apgrkàzdêt: a. graudus Dunika.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdinât Stenden, = ‡ apgruzdinât.

Avots: EH I, 85

gruzdaîmi, der Geruch von etwas Schwelendem, Brennendem RKr. XVII, 135. [Aus gruzdējumi.]

Avots: ME I, 666

[gruzdalas, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Ronneb., Smilt.]

Avots: ME I, 666

‡ gŗuzdêt, = gruzdêt: pagale gŗuzd Siuxt. zem plēnēm un. pe̦lniem vēl gŗuzdēja ... uguns Janš. Dzimtene I ² , 383. dega un gŗuzdēja Mežv. ļ I, 247.

Avots: EH I, 415

gruzdêt (li. gruzdė´ti), -u, -ẽju, auch grust, prs. grùzdu oder grùstu C., prt. gruzdu Dr., Ruj. (li. grū,zdu, gruzdaũ, grùsti), intr. schwelen, glimmen: vairāk gruzda nekâ dega sveķu ce̦lmi līdumā BW. 12986. Miķeļa vakarā ugunī jāsame̦t ve̦cas vīzes, lai gruzd. Fig.: nemiers, gruzdams audzis, ar liesmu pilsē̦tu sāk rīt. galvā smadzenes gruzd arvien vairāk JK. IV, 151. ienaids sirdī gruzdēja Neik. [Vgl. Persson Beitr. 129.]

Avots: ME I, 666

‡ gŗuzdi (wo?), Nachbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: EH I, 415

‡ *gŗuzdinât, zu erschliessen aus ‡ apgŗuzdinât.

Avots: EH I, 415

gruzdinât (li. grùzdinti), rösten, braten, brennen: gruzdini tad atkal viens pats savus pirkstus sprukstuos! Seif. III, 2, 291.

Avots: ME I, 666

‡ gruzdiņi, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Ruhtern.

Avots: EH I, 411

‡ gruzduliņš, eine kleine Pfeife (zum Rauchen) Üxküll.

Avots: EH I, 411

gruzdums: gruzdumi (Grieben) auch Salis, Salisb.

Avots: EH I, 411

‡ gŗuzdums, = gruzdums: uož pēc gŗuzduma Janš. Dzimtene I ² , 40.

Avots: EH I, 415

gruzdums, gruzdējums, das Schwelen: gruzdējuma dūmuos turēt bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. gruzduma smaka, brenzliger Geruch. gruzdumi, Grieben: gruzdumi - dradži, kuo dabū cūku taukus kausējuot Etn. I, 44, [Ronneb., Smilt., Lis.].

Avots: ME I, 666

ìegŗuzdêt Frauenb., = ìegruzdêt.

Avots: EH I, 515

izgruzdêt, izgrust, intr., verglimmen: kâ pe̦lni pie izgruzdušas uogles Skalbe.

Avots: ME I, 740

I nùogruzdinât, fakt. zu nùogruzdêt, abrösten: maizi.

Avots: ME II, 787

II nùogruzdinât, abnagen, abfressen: laukmale pa˙visam plika ar guovīm nuogruzdināta Ahs.

Avots: ME II, 787

pìegrust, piegruzdēt, leicht anbrennen (intr.): putra piegruzdusi jeb (Zögenhof, Adiamünde) piegruzdējusi.

Avots: ME III, 252

pussagruzdẽjis, Part. praet. acf., halbverschwelt: pussagruzdējušā skapī MWM. VI, 591. .

Avots: ME III, 433

sagruzdas, das Angebrannte.

Avots: ME II, 630

sagruzdêt: ābuoliņam atāls kalst laukā, - tīri sagruzd Heidenfeld. "VII, 312" ME. III, 630 ist zu streichen.

Avots: EH XVI, 410

sagruzdêt, sagrust, intr., verschwelen U., verglimmen: sagruzdēt kâ uogle zem pe̦lniem Stari II, 341. pilsē̦ta pe̦lnuos sagruzdēja Launitz Stāsti 84. burvis bijis jau pa˙visam sagruzdējis LP. V, 5. atraduši . . . krupi sagruzdējušu VI, 58. sagruzdējis katla kāsis VII, 312. viss, kas nuo kuoka, sagruzdīs Kaudz. M. sagruzduse kārta MWM. VIII, 481. liesmas sagruzda, iznīka R. Sk. II, 111. viņa kâ uogle sagruzdīs pe̦lnuos Kļav. sūdi sagruzdējuši, der Mist ist verbrannt, hat sich in sich selber verzehrt U. kažuociņš (uz uoglēm) sagruss Pas. IV, 510.

Avots: ME II, 630

‡ sagŗuzdinât Iw., = sagràuzdêt: s. aluonu pulverī.

Avots: EH XVI, 411

uzgruzdêt, = uzgrust.

Avots: ME IV, 334

uzgruzdinât, etwas rösten, braten (perfektiv), aufbraten: sagriêž taukumu..., tad lai izčurina un uzgruzdina Vīt. 55.

Avots: ME IV, 334

‡ àizgrust, refl. àizgrustiês, anfangen zu schwelen: malka aizgruzdusi. kuoks lielā karstumā aizgruzdis. pīpējuot drēbes aizgruzdušās Wolmarshof. tās (spalvas) nu aizgrūzd Pas. VII, 322,

Avots: EH I, 25

* apgrust, intr., anschwelen, ansengen: apgruzduši zari Sudr. E. gaļa bij apgruzdusi Purap.

Avots: ME I, 88

‡ apsirt "?": ciguoriņi ir apsīruši (malšanai dedzinuot nav vēl brūni sagruzduši, bet apšāvušies tādi bālgani) Festen. Refl. -tiês, ringsum emporwachsen (-spriessen), aufkeimen Heidenfeld: viņam bārda jau apsīrusies (labi apaugusi).

Avots: EH I, 112

‡ atgrust, schwelend, geröstet sich loslösen: cūkas cepetim āda ce̦puot atgruzdusi.

Avots: EH I, 143

dũlãjs [Wolm.]. dũle, dũlẽjs, dũlis [um Bauske] (li. dūlis "Räuchermasse "). die Räuchermasse zum Forttreiben der Bienen, eine aus Lumpen und Stroh gemachte, räuchernde Fackel zum Forttreiben der Bienen Krem., Kand., od. ein am einen Ende gespaltenes und glimmendes Stück Eschen- od. Ebereschenholz, eine Art von Fackel, Lunte Biel. H. 213: dūlējs - uošu kuoks, kas sapluosīts druoztalās, lai labi gruzd; ar tādu dūlēju dravēja bites LP. V, 165. Diese Bezeichnung ist auch auf das moderne Räuchergefäss des Bienenzüchters übertragen, sogar auf die viel Rauch verbreitende Pfeife und Zigarre [Smilt., Trik., Ronneb.]: nu atkal tas iededzinājis savu dūli (Pfeife) A. XI, 761. papiross tam kūpēja kâ dūlis mutē. dūle od. dūlis bezeichnet auch Kienholz oder brennende Pergel. bei deren Licht nachts gekrebst und gefischt wird. In Brandenburg n. Etn. III, 162 dūlis = sve̦kainas malkas ugunskurs gaļas žāvēšanai; vispārim - krietni kūpuošs ugunskurs. In Mar. n. RKr. XV, 113 heisst dùlis ² ein Feuer, welches man an heissen Sommertagen in einer mit Moos od. Zweigen bedeckten Grube anzündet. um durch den entstandenen Rauch das Vieh vor Fliegen zu schützen. [Zu poln. dulič "rauchen ", ai. dhūli-h, "Staub ", dhūlikā "Nebel ", la. fūlīgō "Russ ", gr. ϑυ¯λέομαι "opfere" u. a. (wurzelgleich mit dūmi "Rauch "), s. Persson Beitr. 579 f., Berneker Wrtb. I, 237. Zubatý AfslPh. XVI, 392. Walde Wrtb. ² 324, Bezzenberger BB. XXVII, 161. Reichelt KZ. XXXIX, 71. Trautmann Wrtb. 62.]

Avots: ME I, 526

‡ gràuzdaîns ² "sagruzdējis, sagrauzdējies" Kalz. n. Fil. mat. 27: g. siers (vom Käse, der im Ofen getrocknet ist), grauzdaina maize.

Avots: EH I, 399

gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,

1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;

2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. ² 379;

3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. ² 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].

Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. ² 682 (die Phrase aus Konv. ² 682 gehört zur Bed. 1)

Avots: ME I, 640

‡ I grudulis, eine ausgebrannte (izgruzdusi) Stelle Warkl.

Avots: EH I, 410

grust (unter gruzd%C3%AAt">gruzdêt): prs. (III p.) grust, prt. gruda Bērzgale, schwelen (gruzdêt).

Avots: EH I, 411

grust, s. gruzdēt.

Avots: ME I, 666

‡ grùzdêt, AP., -u, -ēju, = gruzd%C3%AAt">gruzdêt.

Avots: EH I, 413

I grũzdinât [Ruj.], = gruzdinât.

Avots: ME I, 670

iegriba, das Verlangen: Sprw. vīrieša iegriba kâ salmi pārde̦g, sievieša - kâ sieksta gruzd.

Avots: ME II, 18

[ìegrust, gruzd%C3%AAt">ìegruzdêt, zu schwelen anfangen: malkas gabals iegruzdis Lis. dārbuokslis iegruzdējis Nigr. kartupeļi ce̦puot iegruzdējuši Arrasch.]

Avots: ME II, 19

ìekar̂sinât: kur kādam ... sirdī gruzdēja dusmas, tur viņš tās vēl vairāk iekarsināja Dünsb. Vecie grieķi I, 90.

Avots: EH I, 518

nùogrudzêt, nùogrust Oppek., intr., abglimmen, abschwelen: pagalei viena mala nuogruzdējusi. [zeķei mala nuogruzdusi Vank.]

Avots: ME II, 787

nùogrust (unter nùogruzdêt ): līdz pusei nuogruzdis Pas. XIV, 121.

Avots: EH II, 47

[pagrust, gruzd%C3%AAt">pagruzdêt, ein wenig schwelen od. glimmen: drusku vēl pagruzdēs un apdzisīs.]

Avots: ME III, 31

pãrdegt, intr., obenhin, leicht verbrennen: vīrieša iegriba kâ salmi pārde̦g, sievieša kâ sieksta gruzd Tr. 1433.

Avots: ME III, 153

[pãrgrust, pãrgruzdêt, durchglimmen (intr.): valgs pārgruzdis.]

Avots: ME III, 156

sagrust,

1): sagruzduši graudi Dunika. griesti ir sagruzduši, - cik tur vajaga, ka var attīstīties uguns AP. kažuociņš sagruss (III p. fut.) ... kas tur grūzd? ... kažuoks ... sagrudis (für sagruzdis?) Pas. IV, 510; ‡

2) "?": pasaver, vai milti (scil.: maļuot) nav sagruduši Pas. VIII, 437 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 410

sagrust, s. sagruzdêt.

Avots: ME II, 630

‡ sagrùzdêt ² Sonnaxt, = sagruzdêt: kad gaļu stingrāk ce̦p, tad sagrūzd.

Avots: EH XVI, 411

sagruzt (?) " ganz trocken, dürr und leicht zerfallend werden": sagruzušas ("izkaltušas, sabe̦rztas" Erwahlen) lapas Bers., Fehteln; " sagruzušas (= sagruzdušas) zeķes" Lettin; zeķei karstumā sagruzis (apdedzis) papēdis Sessau ; "sagruzis siens" Schujen.

Avots: ME II, 630

II sãrts Dond., Wandsen, Lautb., Jürg., Arrasch, Karls., C., WoIm., PS., sā`rts <sup>2</sup> Kl., Domopol, sā`rts Ermes, ein Scheiterhaufen, ein Holzhaufen zum Verbrennen U.; ein Haufen überhaupt: ce̦lma atliekas, kas gruzda vēl sārtā JR. IV, 158. žagaru sārti sakŗauti LP. V, 340. gunskurā kvēluo sarkans uogļu sārts Vēr. 1, 1157. vērši gulēja sārtā, - gaļa sevim, āda sevim Pas. IV, 164. cilvē̦ki sakrita sārtā Domopol. labības sārts (= pants

3) Meiran. tur stāvēja sārti burtnīcu un grāmatu kaudzes Vēr. I, 1304. ādas muciņa uz kaula sārta (Rätsel) RKr. VII, 1301. - sārtiem, im Haufen
U.: lieli kungi tâ nedzēra, kâ dzeŗ mani bāleliņi: sārtiem skrēja biķerītes pa galdiņa galiņam BW. 19709. Wohl zu sērt (s. dies), gr. έ'ρμα "Ohrgehänge", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", air. sreth "Reihe, strues", an. sørvi "Halsband aus aufgereihten Perlen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), s. Leskien Nom. 532 und Būga Aist. St. 165.

Avots: ME III, 807, 808

skràustêt ² Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė´ti "gruzdė´ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.

Avots: ME II, 888, 889

‡ smil˜kst (III p. prs.; li. smil˜ksta, inf. smil˜kti), = gruzd">gruzd: gruži plītē s. (gehört von einer Frau aus Elkuzeme).

Avots: EH II, 538

‡ sotnajs Salis,

1) Subst., ein Wald mit morastigem, nicht zufrierendem Boden:
tanīs sotnaj[u] mežuos gruzdīja iekšā, kur tāds požņans, sūnans;

2) Adj., morastig:
s. mežs ir tāds, kas nesasalst, mīksts. tāda ze̦ma vieta. - Mit o aus u; vgl. sutnājs.

Avots: EH II, 544

spirgas, ausgeschmolzenes, in Stücke zerschnittenes und geröstetes Fett (= gruzdumi) oder Grieben U. Nebst li. spirgas "kleines, gebratenes Fettstückchen", spirginti "braten" zu spur̃gala.

Avots: ME III, 999

sprukstis (nom. pl.) U., Dond., Kurs., sprukstes Nigr., Iw., Wain., spruksti Dond., heisse Asche (mit kleinen Kohlen darin), sprukstis (nom. pl.), die Kohlengrube vor dem Riegenofen L.: ieraus rāceņus sprukstēs, lai ce̦p! Nigr., Wain. lai cits nuo sprukstīm izrauj karašas! Lautb. Vidv. II, 76. ja sprukstis izdzisa, tad bij jāiet uz kaimiņiem pēc uguns Dond. gruzdini... savus pirkstus sprukstuos! Seifert Chrest. III, 2, 291. kaķis . . . pe̦lnus, sprukstus sabārstīja sle̦pkavam acīs Pas. I, 314; sprukstis (nom. pl.) Nigr., Schrunden, Nikrazen, der nach dem Braten von Fleisch nachbleibende Bodensatz von Fett und Salzlake. Wohl zu sprukt resp. (wenn mit ks aus gs) zu sprauga; vgl. zur Bildung sprikstis.

Avots: ME III, 1023, 1024

svêpêt C., Festen, Kr., Golg., Jürg., Laud., Mar., PS., Selsau, Wolm., Schwanb., (mit ê ² ) Arrasch, Bauske, svẽpêt Gr. - Sessau, Salis, -ẽju, =kvēpēt, räuchern L., U., Adsel, Bers.: gruzdējuma dūmuos tur slimuo bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. ar pīlādzi svēpē bē̦rnus JK. Vl, 29. Jurģī vajaguot mazus bē̦rnus svēpēt ar vilka gaļu, tad ganuos iemuot vilks ne˙kuo nenuone̦suot Etn. II, 84.; LP. VII, 200. ar svēpējamām zâlēm aizdzìt LP. VII, 46. Refl. svêpêtiês C., Lis., Lubn., Warkl., sich beräuchern (kvēpināties). Nach Būga KZ. LII, 287 zu li. svėpúoti "schwer atmen".

Avots: ME III, 1153

tveres,* die Zange: Grieta saknieba tuo (gruzduošu drumslu) tverēs un iemeta plīts dibinā Alm.

Avots: ME IV, 290

uzgrust,

2): (kartupelis) drusku ciešāki uzgruzdis Pas. XIII, 190. iesalu (kaltējuot) uzbeŗ uz krāsns malas, lai uzgrūst Ramkau.

Avots: EH II, 723

uzgrust,

1) schwelend (auf etwas) sich bilden:
gaļai ce̦puot uzgruzdis me̦lnums PS.;

2) leicht anbrennen
(intr.): gaļa drusku uzgruzdusi AP.

Avots: ME IV, 334

vaĩrs Bl., Wolm. u. a.,

1) mehr
(= lat. plūs; jetzt in dieser Bed. veraltet): tur jir vēl vairs vietu Ev. kate̦rs ...vairs (μεῖζόν τι) jir nekâ viens... Ev. (Matth. 11); (als Slavismus in Lettg.) papūlējies kuo vairs (r. чѣм больше, möglichst viel) atnest! Pas. I, 221 (aus Preili). tam vairs (r. тѣм болѣе), ka..., umso mehr, weil... 358 (aus Rositten);

2) vairs - ne, nicht mehr:
tu manis vairs neredzēsi, du wirst mich nicht mehr sehen. viņš mana, ka vairs nav labi Dīcm. pas. v. I, 37. tie nezināja vairs, kas... LP. I, 187. ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt II, 79. citi vēl iet, tak ne vairs uz baznīcu Aps. J. III, 3;

3) tik(ai) - vairs oder vairs - tik(ai), nur noch:
bija tik vairs zirgi trīs Aps. J. III, 28. saimniece tik vairs spējusi iekliegties LP. VI, 76. nuo māsām tikai viena vairs dzīva Wolm. viņš tik vairs turējās Dond., Kalleten. tikai nātras un nezāles vairs siltajā saulguozī Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 776. vairs ir tikai mē̦mas... liecinieces Etn. II, 158, gruzdēja vairs tikai divi gabali Saul. R. I, 72. atradu vairs tik kūpuošas drupas Niedra Kad m. dilst 222. paliek vairs tikai tēja A. v. J. 1897, II, 137 (ähnlich Mērn. 1. 124). - Ein alter Komparativ, s. Le. Cir. 355. Wie aksl. bole "magis, plūs" zu ai. bálam "Kraft" u. a. gestellt wird (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 110), so dürfte le. vaĩrs nebst li. vyrẽsnis "höher gestellt; ätter" und le. vĩrs "Mann" zu ai. vayaḥ "Lebenskraft", lat. vīs, gr. ἴς (mit langem i) "Kraft" u. a. (bei Walde 1. c. I, 228 ff.) gehören.

Avots: ME IV, 442

zvirgžņi: "sagruzduši krāsns akmeņi" (mit ir) Kaugershof.

Avots: EH II, 815