Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kuzi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kuzi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

cirkuzis

[cìrkuzis 2 Warkhof, Domopol, Wessen, ein Kieferzapfen; vgl˙li. kìrkužė Jušk. "шишка".]

Avots: ME I, 386


iekuzināties

ìekuzinâtiês: sich einscharren Mahlup: vistām patīk ie. smiltīs.

Avots: EH I, 524


iekuzināties

[ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33



ķikuzis

[II ķikuzis "der Daumen zwischen dem Zeige- und Mittelfinger" Zaļm.]

Avots: ME II, 379


kuzi

kuzi, verkürzt aus kùozi (n), was weiss man, vielleicht Druw.

Avots: ME II, 331


kuziķis

kuziķis "?": kuziķu kuziķiem iet Lems., sehr eilig gehen.

Avots: EH I, 681



kuziņa

kuziņa, ein junges Pferd, ein Pferd überhaupt in der Kindersprache Ar. S. kuz.

Avots: ME II, 331


kuzināt

kuzinât, kuz, kuz sagen, ein Pferd locken: viņš staigājis pa mežu kliegdams un kuzinādams JU. S. kuz.

Avots: ME II, 331


kuzināties

‡ *kuzinâtiês, zu erschliessen aus ìekuzinâtiês.

Avots: EH I, 681


kuzis

kuzis, ein kleiner Fisch, der in schlammigen Seen wohnt Kaugershof.

Avots: ME II, 331


pikuzis

pikuzis Frauenb., ein ziemlich kleines Stückchen (Klümpchen, besonders vom Brotteig). Zu pika I.

Avots: EH XIII, 231

Šķirkļa skaidrojumā (7)

ciekurs

ciẽkurs, dial. ciẽkuris Lautb. L. 32, ciẽkur̃zis PS., cierkuzis Bers., ciekursis Janš., der Tannenzapfen: vāvere jau neies ciekuru pirkt. [Zu le. (kur.) cinkuris, li. kankórėžis od. kenkórožis dass.; nach Būga Aist. St. 135 u. 177 ist kenk - hier - wegen li. kìrkužė dass. - dissimilatorisch aus *kerk - entstanden (zu karāties "hangen"?).]

Avots: ME I, 393


iekužināties

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.;

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524




kukuži

kukuži (unter kukuči): auch Bērzgale (hier auch der nom. s. kukuzis gebräuchlich).

Avots: EH I, 669


kuza

I kuza,

1) der Kropf
[Lems.]: stārķim kuza tukša kâ stabule Grünh. baluodīti, kas tavā kuziņā (Var.: guziņā BW. 2426. kuzu kuzām,

a) haufenweise
Smilt., [Trik.];

b) über Kopf und Hals:
viņš kuzu kuzām iziet laukā. šis kuzu kuzām steidzās cauri dārzam Seib. šis tēviņš visiem pa˙priekšu kuzu kuzām pie ratiem klāt Etn.;

[2) = kurza

4, "saspiedums" Wessen. - Nebst kuzma und kuzums vohl zu av. kava- "Hocker",
s. Persson Beitr. 114 2 und Būga РФВ. LXXI, 51].

Avots: ME II, 330, 331


stukūzis

stukūzis, ein altes Haus U.; ein kleines, ungeräumiges Häuschen (stukuzis) Fest., Bers., Laud., Lasd.; ein kleiner, dunkler Raum N. - Peb.; das Gefängnis U., Bers., PS.: ē̦kas bij ve̦ci un nepietiekuoši stukūži Balss. Aus mnd. stockhûs "Gefangenhaus".

Avots: ME III, 1102