Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kvēlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kvēlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
iekvēlēt
[
ìekvēlêt,
glühend machen: gludekli Bauske. Refl.
- tiês, erglühen: uogles iekvēlējās Salis.]
Avots: ME II,
34
izkvēlēt
[
izkvēlêt Lis., intr.,
verglimmend erkalten: uogles izkvēlējušas.]Avots: ME I,
758
kvēlēt
kvèlêt,
-u od.
-ẽju, -ẽju, kvè̦luôt, [kvē̦lāt L.], intr.,
1) glimmen, glühen, schimmern: bet galva de̦g, kvēlē kâ uguns Vēr. I, 1305.
uogles beidz kvē̦luot I, 1311.
aiz bailēm sirds izkūst kâ kvē̦luošs var,š Aps. Fig.,
glühen: se̦nās sāpes sirdī kvē̦l Krūza.
dziļumā dusmas lai kvē̦l Rainis.
gurdi rīta blāzma kvē̦l Apsk.
kvē̦luošas acis, wie kvē̦luošas uogles ;[2) brennenden Schimerz verursachen: zuobi kvēlē U.] Refl.
-tiês, glimmen, glühen, schimmern: Rīgas smēde kvē̦luojās BW. 6174, 8.
tautu dē̦lu dvēselīte kâ uoglīte kvē̦luojās BW. 5377.
ziedi kvē̦luojas MWM. VI, 924.
[Anniņai sarkans kūsis, tas zem galda kvē̦luojas (Var.:
kvē̦luo) BW. 34621.
Vgl. kveldêt.]Avots: ME II,
353,
354
nokvēlēt
[
nùokvēlêt PS., nùokvē̦luôtiês Bauske,
verglimmen, sich mit Stabasche bedecken (von Kohlen).]Avots: ME II,
805Šķirkļa skaidrojumā (1)
kveldēt
kvelˆdêt,
[kvelˆdêt 2 Salis,
kvelˆdêt Wandsen],
1) tr.,
brühen Smilt.:
ar ūdeni kveldējam tuos Hug. ;
2) tr.,
erwärmen: lai muodruos klusi kveldē Rainis ;
3) kve̦lduôt Frauenb., intr.,
= kvēlēt U.,
glühen: debesis kve̦ld Rainis.
liekas, ka kve̦lduošuo de̦be̦su zīds klātuos austrumuos Baltp.
man ruoka vēl tagad kve̦lduo, kur nātres iedzēla Frauenb.
[Vielleicht nebst kvildēt, kvèlêt zu ae. hwelian "contabescere", hwelung "Eiterung", s. Zupitza Germ. Gutt. 57.]Avots: ME II,
352