Paplašinātā meklēšana

klānis (li. klõnis "Niederung"): rudzi klàņiem ² izsutuši Kaltenbr. lieli klāņi zemes nestrādāti ebenda. atradu klàni ² uogu Sonnaxt. miglas klãņi ("blāķi") Behnen.

Avots: EH I, 612

klānis, eine Stelle, ein Fleck: izde̦g klānis rudzu laba zirga vālaka lielumā AU. puspūrvietas liels, me̦lns, kūpuošs klānis sniedzas līdz rudzu laukam AU. [klànis ² Warkh. "ein freier Platz, laukums". - Vgl. klāns.]

Avots: ME II, 217

lãnis,

1) : pa mīkstiem mežu līdze̦numiem un lāņiem; kur ratiem riteņi... grima iekšā Janš. Mežv. ļ. II, 359: lāņi, lāmas un rāvi 360. Zur Etymologie ähnlich auch Vasmer ZfslPh. II, 473.

Avots: EH I, 728

lãnis, lãns,

1) lãns [Naukschen], Salisb., ein grosser, undurchdringlicher Wald
Karls.: es redzēju Sāra lānu trim reizām nuocē̦rtam BW. 27301 (Sāra lāns, Wald an der estnischen Grenze). vai tādēļ nemācēju lielu lānu (Var.: dižu mežu) trīcināt Neu Ottenhof BW. 22352. kur palikuši jūs, prūšu sirmie lāņi Sudr. E. tur tālāk aiz kalnāju lāņiem Sudr. E. tur cēla pilsē̦tu, kas sēž starp lāņu dumbriem MWM. Sudr. E. slimnieci tu guldi mitrā lānā uz saltas zemes K. Kaln.;

2) die Pfütze
U.;

3) labība lāniem (stellenweise) [für
lāmiem?] izgulē̦ta Str.;

4) lāns, eine feuchte Wiese
Aahof - Wohl aus estn. lāń "dichter Laubwald auf feuchtem Boden; ausgedehnte Fläche"; [s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin koskatuksiin 52. In der Bed. 4 vielleicht mit hoche. ā aus ē, (vgl. lê̦na 2)].

Avots: ME II, 438, 439

‡ mataklànis ² Auleja, eine Art Garnwinde.

Avots: EH I, 784

‡ paklānis Strods Par. vōrdn. 130 "?".

Avots: EH II, 142

plânis Kl., ein Tischmesser; wohl zu plâns.

Avots: ME III, 330

puolāniski: p. (mit uô ² ) lakatu siet Orellen "saņemt lakata stūŗus pakausī krusteniski un sasiet uz pieres".

Avots: EH II, 346

puolāniski "?": piegāja pie līgaviņas... un apsēja puolāniski (= buoliski?) lakatiņu ap galvu FBR. VII, 58 (aus Serbigal); vgl. puoliski.

Avots: ME III, 456

‡ salànis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"),

1) ein Nachbar aus demselben Dorf:
ar salāņiem labi sadzīvāt Auleja;

2) ein Mensch vom Lande
Auleja.

Avots: EH XVI, 424

slànis C., slãnis Bauske, Dunika, Wandsen, Adiamünde, slànis ² Prl. (Pl. slâņi ² Karls.), die Schicht: zeme ir kārtaina (slānaina): dažādās kārtas (slāņi) atruodas viena zem uotras Būvmācība 9. akmeņu uogļu slāņi A. v. J. 1897, S. 79. le̦dus laikme̦ta slāņuos 1900, S. 707. lieli ūdens slāņi aizturēja kuģi B. Vēstn. Zu slāt II.

Avots: ME III, 922

izùrbt (li. išur̃bti), tr., aus -, durchbohren: caurumu dēlī, dēli. manas kājas tie ir izurbinājuši Psalm 22, 17. šis slānis nav vēl ne+kur visā biezumā cauri izurbts Konv. ² 588. Refl. - tiês, sich durchbohren, hindurchbringen: bises luode izurbās tam caur galvu. darbu kaudzes, kuŗām bija cauri jāizurbjas Egl. tie tad arī izurbās ar lielu enerģiju līdz pašam mērķim MWM. VIII, 308.

Avots: ME I, 822

‡ klā`ntiņš ² Sonnaxt, Deminutiv zu klānis.

Avots: EH I, 612

lānāja, eine moorige Strecke: briedis uzturas mežu un purvu lānājās Konv. ² 426. [Wohl zu lānis.]

Avots: ME II, 438

lãns, s. lānis; [lā`ns ² Warkl. "feucht": lānas (?) pļavas.]

Avots: ME II, 439

II slāna "blāķis" (mit à) Nötk., "slānis": siļķu slāna mucā Laud.

Avots: ME III, 922

slànît Ronneb., Drosth., slânît ² Karls., Dond., slànît ² Prl., Erlaa, -u od. -ĩju, -ĩju, tr.,

1) zusammenwerfen
(linus mārkā) Adsel; schichten, aufschichten U., Wolm., Ronneb., Drosth., Dond.;

2) niederlegen
Allend. n. U.; "gāzt, nuotriekt gar zemi" (mit â ²⁾ Stenden;

3) schlagen
Mar., Drosth., Ulpisch, Ruhtern, peitschen, prügeln Gr. - Sessau, Grünwald, Stenden, Erlaa n. U., derb (z. B. mit einem Stock) prügeln (mit à ²⁾ Kalz., Stockm.: sagrābis sē̦rmuokšļa nūju un sācis slānīt neliešus LP. V, 133. me̦lnais ņe̦m kančuku ruokā un nu tikai slānī kâ slānī... ērzeli LP. VII, 104; JK. III, 74. kad ņemšu pipku, sātani, tad sākšu jūs slānīt De̦glavs Rīga II, 1, 439. kāzinieki . . . saskrējuši ar rungām un dakšām un sākuši tuo (= vilku) slānīt, gribē̦dami viņa siltā kažuoka Pas. I, 192 (aus Kreuzb.). viņš slānīja pa vienu, pa uotru ausi Ulpisch, Ruhtern;

4) töten
U., schlachten Dond.: blusas U.; luopus Dond.;

5) stechen (im Kartenspiel)
U.;

6) grob schimpfen:
tad tik varēja kruodzinieks savu sievu slānīt! vai mati stāvu slējās tuo dzirduot Selb. Refl. -tiês, nicht ordentlich arbeiten Allend. n. U. In den Bedd. 1 und 2 jedenfalls von slānis abgeleitet, in der Bed. 3 (woraus wohl die übrigen aktiven Bedd.) - zu slāns I.

Avots: ME III, 922, 923