izurbt

izùrbt (li. išur̃bti), tr., aus -, durchbohren: caurumu dēlī, dēli. manas kājas tie ir izurbinājuši Psalm 22, 17. šis slānis nav vēl ne+kur visā biezumā cauri izurbts Konv. ² 588. Refl. - tiês, sich durchbohren, hindurchbringen: bises luode izurbās tam caur galvu. darbu kaudzes, kuŗām bija cauri jāizurbjas Egl. tie tad arī izurbās ar lielu enerģiju līdz pašam mērķim MWM. VIII, 308.

Avots: ME I, 822