aizlēpāt‡ àizlē̦pât, hin-, wegkriechen: vēzis... pa jūras dibinu aizlē̦pā uz... pili Pas. IV, 509 (aus Domopol).Avots: EH I, 36
atlēpāt‡ atlē̦pât, sich plump bewegend hergelangen: vēzis atlē̦pā pa jūŗas dibiņu uz sē̦tu Pas. IV, 509 (aus Domopol).Avots: EH I, 153
ielēpāt‡ ìelē̦pât Jasmuiža, Makašēni, Viļāni, plump (langsam, die Füsse schleppendl hereinkommen, hineingehen: vecis ar lielajām vīzēm ielē̦pāja ustabā; herein-, hineinkriechen (von Läusen, Wanzen gesagt) Rugāji.Avots: EH I, 527
izklēpātizklē̦pât (unter izklẽpêt ),1): sich lagern Pilda: mieži izklè̦pājuši 2 pa zemi; ‡2) "= izklāpuôt" PV.; ‡3) "izbradât (labību)" Zvirgzdine: mieži izklē̦pāti.Avots: EH I, 456
klēpātklẽ̦pât [PS., Ruj., klè̦pât 2 Warkl.], - ãju, kļẽ̦pât C., Smilt., = klāpāt: labība klē̦pā, t. i. re̦ta, paze̦mi nuolīkusi Wid. klē̦pā - gar zemi iet, līst: labība, uguns klē̦pā Lös. n. Etn. IV, 66. Vgl. klāpât.Avots: ME II, 224
klēpāt‡ II klē̦pât,1) langsam gehen (mit ẽ̦ ) NB.; mit verletztem Fuss unsicher treten (klè̦pât 2 ) Nautrēni: zirgs klē̦pā" "hinken" (klè̦pât 2 ) Bērzgale;2) "mē̦tāties" Wessen: kuo tu klē̦pā nuo viena darba pie uotra?Avots: EH I, 616
lēpāt[lê̦pât "kriechen" Warkh.; lē̦pât, - ãju, langsam ausschreiten Welonen, Biržgalis, Mar.; s. auch ļê̦pât.]Avots: ME II, 461
noklēpātnùoklē̦pât (unter nùoklēpêt): auch Warkl. n. Fil. mat. 104; nuoklē̦pājušas ... auzas Jürgens 20. ‡ Refl. -tiês "?" : bij (nämlich der Backenbart) re̦ti un gluži me̦lni, nuoklē̦pājušies ap žuokļiem kâ sniega auzas Kaudz. Izjurieši 40.Avots: EH II, 53
saklēpātsaklẽ̦pât: auch (mit ê̦) Auleja. ‡ Refl. -tiês Auleja, = saklē̦pât: labība (arī kuoki mežā) var s.Avots: EH XVI, 417