Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lē̦pât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lē̦pât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (9)

aizlēpāt

‡ àizlē̦pât, hin-, wegkriechen: vēzis... pa jūras dibinu aizlē̦pā uz... pili Pas. IV, 509 (aus Domopol).

Avots: EH I, 36

atlēpāt

‡ atlē̦pât, sich plump bewegend hergelangen: vēzis atlē̦pā pa jūŗas dibiņu uz sē̦tu Pas. IV, 509 (aus Domopol).

Avots: EH I, 153

‡ ìelē̦pât Jasmuiža, Makašēni, Viļāni, plump (langsam, die Füsse schleppendl hereinkommen, hineingehen: vecis ar lielajām vīzēm ielē̦pāja ustabā; herein-, hineinkriechen (von Läusen, Wanzen gesagt) Rugāji.

Avots: EH I, 527

izklēpāt

izklē̦pât (unter izklẽpêt ),

1): sich lagern
Pilda: mieži izklè̦pājuši ² pa zemi; ‡

2) "= izklāpuôt" PV.; ‡

3) "izbradât (labību)" Zvirgzdine: mieži izklē̦pāti.

Avots: EH I, 456

klēpāt

‡ II klē̦pât,

1) langsam gehen
(mit ẽ̦ ) NB.; mit verletztem Fuss unsicher treten (klè̦pât ² ) Nautrēni: zirgs klē̦pā" "hinken" (klè̦pât ² ) Bērzgale;

2) "mē̦tāties" Wessen: kuo tu klē̦pā nuo viena darba pie uotra?

Avots: EH I, 616

noklēpāt

nùoklē̦pât (unter nùoklēpêt): auch Warkl. n. Fil. mat. 104; nuoklē̦pājušas ... auzas Jürgens 20. ‡ Refl. -tiês "?" : bij (nämlich der Backenbart) re̦ti un gluži me̦lni, nuoklē̦pājušies ap žuokļiem kâ sniega auzas Kaudz. Izjurieši 40.

Avots: EH II, 53

pieklēpāt

pìeklē̦pât Drosth., N.-Peb., Bers., Warkh., = pieklāpāt.

Avots: ME III, 257

pielēpāt

pìelē̦pât Lis., = pielāpât.

Avots: ME III, 266

saklēpāt

saklē̦pât Golg., Warkl., Bers., Selsau, Sessw., Heidenfeld, = saklāpāt.

Avots: ME III, 650

Šķirkļa skaidrojumā (5)

klāpāt

klàpât ² , - ãju, [auch klāpuôt Wid.],

1) sich lange, während einzenlne Halme sich noch auf dem Felde erheben:
"klpapāt"saka, kad pare̦tā labība nuogulusies gar zemi, bet pa starpām daži stiebri stāv kājās Druv. vīrišķis, kas pavasarī priekš sējas laika miruoni mazgājis, nedrīkst natī pavasarī sēt, juo tad viņa sē̦tā labība pa zemi vien klapājuot - liecuoties Lasd., LP. VII, 406;

2) kränkeln:
tā klāpā ik˙ziemas Mag. III, 1, 137, Dr. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦, vgl. klē̦pât. - Zu serb. klà`pati "wackeln", slov. klápast "schlaff herabhängend" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 509 f.)?]

Avots: ME II, 218

lēpāt

lê̦pât "kriechen" Warkh.; lē̦pât, - ãju, langsam ausschreiten Welonen, Biržgalis, Mar.; s. auch ļê̦pât.]

Avots: ME II, 461

noklāpāt

nùoklâpât" Hirschenhaf,

1) =nuoklē̦pât: auzas ir noklāpājušas Fest.;

2) niedertreten:
vistas noklāpā labību Hirschenhof.]

Avots: ME II, 797

noklēpēt

nùoklēpêt, nùoklē̦pât, sich lagern, sich zur Erde neigen: nuobriedušie un nuogatavuojušies mieži visi ir nuoklēpējuši Adsel. ve̦cā mēnesī sē̦tas auzas nuoklē̦pā Etn. II, 96. [auzu nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad nuoklē̦pā Erlaa. labība nuoklē̦pā Ronneb., Smilt., Trik., Erlaa.]

Avots: ME II, 798

saklēpāt

saklẽ̦pât: auch (mit ê̦) Auleja. ‡ Refl. -tiês Auleja, = saklē̦pât: labība (arī kuoki mežā) var s.

Avots: EH II, 417