Paplašinātā meklēšana

lê̦ps: auch Kalupe; "bez rakstura" (mit ē, ) Strads Par. vōrdn. 102.

Avots: EH I, 738

lê̦ps, [schwächlich Warkh.]; plump, ungeschickt im Gehen Mar. n. RKr. XV, 125. [lēps "neveidīgs, neveiklis, mīkstulis" Wessen]; vgl. lê̦pa II.

Avots: ME II, 461

lēpsis, die Brunst. Unbek.

Avots: ME II, 461

paslèpsne,* der Versteck Gafais, st. paslē̦ptuve.

Avots: ME III, 102

I slê̦psna: "eine Art Pleisch" (mit ẽ̦ ) Schwitten; slēpsniņa Diet., ein Läppchen, Flickchen.

Avots: EH II, 525

I slê̦psna (li. slėpsna "die Dünnung" ), ein Fleischstückchen, das mehr Sehnen als essbares Fleisch enthält Lennew.; ein Stückchen Fleisch oder Haut Grünh.; ein Stückchen Haut (mit "ẽ̦") Drobbusch; in Serben sage man vom Fleisch eines ungemästeten Ferkels: slē̦psna vien ir; "das Muskelgewebe um die Weichen eines Tieres; zähes, mageres Fleisch mit breiten, langen und dünnen Muskelgeweben in dünnen Häutchen" Erlaa, Grünwald, A.-Bergfried. Vgl. paslêpene(s).

Avots: ME III, 929

II slē̦psna, ein Schimpfname (mit "ê̦" ²⁾ A.Bergfried: ak tu, slē̦psna, man suolīt rinkas?! Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 151.

Avots: ME III, 930

III slē̦psna, in der Verbindung linu slē̦psna (?) "maza sauja linu" Serben.

Avots: ME III, 930

IV slē̦psna ("mit è, ^2"), in der Verbindung skalu slē̦psna "pagale, nuo kā plêš skalus" (?) Odensee.

Avots: ME III, 930

‡ slēpsne Diet., ein Läppchen, Flickchen.

Avots: EH II, 525

I slêpsnes ² Dond. n. FBR. V, 131, die Weichen, = paslēpenes. Zu slê̦psna I.

Avots: ME III, 930

II slèpsnes ² , ‡

2) "plānas pastalas" Druw.

Avots: EH II, 525

II slèpsnes ² Druw. n. RKr. XVII, 78, ein alter, von vielem Fahren vetdorbener Schlitten.

Avots: ME III, 930

slēpstîtiês, sich verstecken Spr.

Avots: ME III, 930

slē̦pstu, slē̦pstus Kra. Vīt. 74, slēpšus Ar., Adv., heimlich, im Verborgenen: lai tas slē̦pstu nuoskatuoties, kuo kūlēji daruot LP. VI, 648.

Avots: ME III, 930

‡ slēpsvarki "?": sigani, s. mūs[u] māsas vedēji BW. 16252.

Avots: EH II, 525

àizdvesties, intr., ersticken: kas tagad slēps, lai kaunā neaizdvešuos? Rainis, Induls un Arija 17: man likās, es aizdvešuos žē̦labās U. b. 8, 23.

Avots: ME I, 24

paslèpt [li. paslė˜pti], paslept, tr., verbergen, verstecken: mantās. dē̦ls paslēpj vepri pe̦lūdē un aiziet pie drauga vaimanādams: "nuokavu cilvē̦ku, paslēpi mani!" LP. V, 357. Prātniekam bij jānuogriežas un savas acis jāpaslēpj Kaudz. Refl. -tiês, sich verbergen, sich verstecken: nuo dieva nepaslēpsies ne akmenī.

Avots: ME III, 102

saslèpt, eine gewisse Zeit hindurch od. vieles hehlen, verbergen: kuo nu saslēpsi? viss nāk gaismā! saslēpis zagtu mantu pilnu kūtsaugšu. Refl. -tiês,

1) sich verbergen
(von mehrern Subjekten): bē̦rni saslēpās pa kaktiem;

2) eine gewisse Zeit hindurch sich verbergen:
cik ilgi nu zaglis tur saslepsies?

Avots: ME III, 736, 737

slapstît (li. slapstýti "zu verbergen bemüht sein"), -u, -ĩju,

1) auch slāpstît U., tr.; verbergen:
kur, meitiņa, nu iesim, kâ pēdiņas slapstīsim (Var.: paslēpsim)? BW. 12594, 4 var.;

2) sich verhehlen
Manz. Lettus. Refl. slapstîtiês U., slàpstîtiês Wolm., slâpstîtiês Warkl., Gr.-Buschhof, slâpstîtiês ² Karls., Salis, sich verbergen, Schlupfwinkel suchen U.; verstohlen gehen Dunika: Spr. iet slapstīdamies kâ bēglis. tu slāpsties kâ zaglis Poruk, slapstīties sle̦pe̦nākajās vietās Etn. I, 86 (aus Brucken). slāpstīties gar dārza sē̦tu Ezerietis. pielīdis pa krūmiem slāpstīdamies LP. V, 86. ļaudis slāpstījās pa mežiem Jauns. M. dz. 158. Juods nuo Pē̦rkuona slāpstījies gan ē̦kās, kuokuos un citur Etn. I, 85 (aus Blieden). es ar savu līgavu ne nuo viena neslāpstīšuos Daugava I928, No 8, S. 936. (fig.) tu neslāpsties un skaidri izstāsti, nas nuoticis! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 81. Zu slèpt.

Avots: ME III, 917

I slêpenes Lis., die Weichen Bewershof, Hirschenhof, (beim Pferd) Spr.: Kačiņa tam vīles gar slēpenēm šuva Lapsa-Kūm. 39. asins nuo vaigiem un slēpenēm lija 264; slẽpenes "Fleischabfälle Kalleten. Zu paslêpene(s); zur Bed. vgl. auch slēpsna I.

Avots: ME III, 928, 929

II slēpêt, tr., verbergen, verheimlichen : vai, brālīti, kâ pēdiņas slēpēsim (Var.: paslēpsim)? BW. 12594, 4.

Avots: ME III, 929

slèpt (li. slė˜pti "verbergen"), slèpju od. slepju (Mar. n. RKr. XVII, 120, Lis., Golg., Adl.), slèpu,

1) tr., verbergen, verheimlichen, hehlen
U.: slēp, māmiņa, manu kaunu! BW. 14369, 7. grib tas tavu guodu slēpt 12416. slepjam, slepjam brālīša pē̦das! 27735 var. slēp slē̦pdams, tak reiz gaismā nāks! Birk. Sakāmv. 98;

2) intr., heimlich, im Verborgenen gehen:
kur tad tu slēpsi? vai uz kaimiņiem? Mar. Refl. -tiês, sich verstecken, verbergen: slēpies (Var.: slepies), māsiņa, dzīparu klētī! BW. 16836, 1. slēpties vairs nelīdz LP. VII, 482. - Subst. slèpšana, das Verbergen, Verheimlichen, Hehlen; slèpšanâs, das Sichverbergen; slè̦pums,

1) das einmalige Verbergen, Hehlen;

2) das Geheimnis:
drīz svē̦tais slē̦pums rādīsies Vēr. I, 744; slèpẽjs, wer verbirgt, verheimlicht, ein Hehler; slèpẽjiês, wer sich verbirgt. Zu sle̦pe̦ns und slapstît; dies slep- vielleicht aus slet- (in li. slatyti "sich ducken vor") und klep- (in gr. χλέπτειν "stehlen" u. a.) kontaminiert.

Avots: ME III, 930

trauklîgs: ātrām un trauklīgām kustībām Veselis Cilv. sac. 78. sieviešu trauklīgai un vāvuļīgai čaluošanai 152. "nāc, paslēpsimies!" Aina teica trauklīgi Veldre Dēli un meitas 90.

Avots: EH II, 691