Paplašinātā meklēšana

lèvenis,

1): auch N.-Wohlfahrt; "aizaudzis purvs" (mit ê ) Laud., Mar.;

3): ein grosses Quantum
(mit ẽ ) Siuxt; tur zalkšu bij lẽveņiem (sehr viel) Frauenb. iebraucamā vietā zirgu vēl bija maz, - viss i. tirgū Delle Negantais nieks 225. sìena, salmu lêvenis ² (ein zusammenklebender Haufe) Orellen. cisu (= salmu) l. (= vairums) Bewern. ābuoliņš slapjā laika dēļ saaudzis viss vienā lêvenī ² Lems: aitām vilna savē̦lusies visa vienā lēvenī ebenda; dichte Hautausschläge (mit ê ² ) Orellen; eine Brandwunde (mit ê ² ) Loddiger; miesas lēvenis (ein übermässig dicker Mensch) Bewern.

Avots: EH I, 739

levenis "?": nevīžuo izravēt; pieaudzis viss kâ levenis (= lēvenis 3?) Duomas III, 434; [in Morizberg sei levenis =lēvenis 1 u. 3 ("eine Masse von etwas Weichem": gubās labība saaugusi leveņuos. sniegs pēc atkušņa leveņuos veļas nuo jumtiem. miesas levenis ("visas miesas kuõpums")].

Avots: ME II, 455

[ļẽvēnis "?": kad biezputra nav labi pade̦vusies, tad saka:"tas jau tik tãds ļēvēnis" Ordangen, Preekuln. - Vgl. lēvenis.]

Avots: ME II, 540

lèvere, lèveris C., [lẽveris Salis], lêveris Mar. n. RKr. XV, 124, lè̦vars Smilt.,

1) [lẽvere N. - Peb., MSil., lèveris Jürg.], gew. Plur., Fetzen, Lumpen: caur lēverēm vēji bļauri svilpuo! MWM. VI, 489. nuo lēverēm izšūti bē̦rniem svārciņi VIII, 337. žīdiem palikušās drānas lupatu lē̦veŗuos sapluosītas LP. VII, 96. lē̦varu lē̦variem, lē̦veŗu lē̦ve̦riem, durcheinander, in Unordnung, dass die Fetzen fliegen: viņš gāja lēveŗu lēveŗiem; [lēvere "mazs atplīsums" Wessen];

2) lēveris, lē̦vars Burtn., ein Zerlumpter, unordentlich Gekleideter
Mar. [lêveris] n. RKr. XV, 124: [ie̦t kâ lẽ̦vars Trik. od. lẽveris N. - Peb., lèveris ² Lis]. citi puiši kâ kundziņi, tu kâ skrandu lēverītis BW. 20107, 1 [nach Būga KSn. I, 273 identisch mit li. lė´veris "kurs save nesuvaldo, stogo savo neuždengia"];

3) siena lēveris, für siena lēvenis Etn.;

4) das Eingeweide, namentl. das der Fische
N. - Bartau: [me̦ncu lẽveŗi Markgrafen]. bē̦rnam suliņa, kaķam lē̦vars (Var.: gaiļam lēveres) BW. 2186, 2; Etn. III, 26;

4) "?": žaunas ir sadalījušies lēverīši Konv. ² 2808;

5) lēveres U., Klumpen;
tauku lēveres U., Fettabgänge; 6) lèveris ² Mar. "ein umzunehmendes, nicht anliegendes, lose herabhangendes Gewand". - Zu sloven. lėvíti se "sich abschälen"? Oder zu ai. lunāti "schneidet ab", gr. λύω "löse" usw.?]

Avots: ME II, 464

lèvenis [auch Serbigal, lẽvenis Salis, Līn.],

1) [lèvenis PS., lèvenis Trik.], eine moorige, sich bewegende Stelle Smilt., Schujen, [Freudenberg];

2) ausgespühlter Uferrand
Smilt., [Serbigal];

3) lẽvenis Kand., [Salis, Bauske, Bixten, Blieden, Stuhrhof, Treiden, Jürg., Wolm., N. - Peb., lèvenis PS., lêvenis Arrasch], der Haufe, die Menge [Nitau, Gold.]: miltu lēvenis LP. VI, 100. pa nakti sabiris ve̦se̦ls lēvenis ābuolu Katzd. mājiņas, kādu tuoreiz bij ve̦se̦ls lēvenis Vēr. I, 1467. [nāk liels lēvenis bē̦rnu um Doblen.] sūdu lēvenis, der Misthaufen Naud.; [siena, labības, zâļu, dūņu lèvenis PS.]; namentl. siena lēvenis, [lẽvenis MSil., Blieden], zum Trocknen zusammengeharktes Heu [Tuckum], Kand. [ē̦nu lēvenis Austriņš M. Z. 24. cilvē̦ki sagulušies lẽvenī MSil.] lēveņiem od. lēveņu lēveņiem, haufenweise: kur zuobins licis, tur krituši lēveņiem LP. IV, 67. nuoslānīja grauzējas lēveņu lēveņiem LP. V, 221. [lēvenis (mit nicht gedehntem ē) "mārka ziedu kārta, kas pārklāj mārkus ar dze̦ltāni zaļu plēvi" Neu - Wohlfahrt; lẽven[i]s Nötk. "e̦ze̦rā pe̦lduošs līkšņas gabals; Menge": ve̦se̦ls lēven [i] s aitu;"lêvenis (um Papendorf) - ein zusammenhängender und zusammenklebender Haufe von Stroh, Heu, Mist": mati savē̦lušies kâ lēvenis. gubas rudens slapjumā apaugušas kâ lēvenis. - Zur Bed. 1 vgl. allenfalls r. лава (wenn echt slavisch) "Moorbruch" (nach Miklosich Etym. Wrtb. 178), sowie Būga KSn. I, 272 f. und Petersson Heterokl. 188 f.; oder zu slav. lēviti "nachgeben" (bei Berneker Wrtb. I, 715)? In der Bed. 3 wohl zu lēvere.]

Avots: ME II, 463, 464

[lẽvins "zum Trocknen ausgebreitetes Heu" Gr. - Autz]; lēvins Vēr. I, 638, für lēvenis.

Avots: ME II, 464

žùrka Neuenb., Serbigal, Wolm. u. a., žur̂ka Aahof n. FBR. IV, 43, A. - Laitzen, Nerft, N. - Laitzen, N. - Rosen, žur̃ka Bl., žùrka ² Kl., Kl. - Laitzen, Lös., Prl., žur̂ka ² AP., Ruj., Salis, žurka L., St., U., žur̂ks ² Dunika, Frauenb., Līn., žurks L. ("tahmisch"), Fischer 60, Nigr., Preekuln, PlKur., die Ratte (unbek. in Stenden, wo dafür šur̂ks ^2): slapja kâ žurka JK. izmircis kâ žurks Nigr. kâ aita mīl jē̦ru, kâ žurks maizes garuozu Janš. Mežv. ļ. I, 375. žurkas grauza BW. 13011 var. žurciņš asti kustināja 31245. žurkas aste karājās 20348 var. žurki (geschrieben: žorki) vilka ve̦cu puisi 13107 (aus Zierau). vai būs žurki nuorējuši 22974, 1. nikna žurka St. "böses Weibstück". - gulē̦tāja žurka RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 45, V., der Siebenschläfer (myoxus glis L.); mājas ž., die Hausratte (mus rattus L.) RKr. VIII, 84; brūnā ž., die Wanderratte (mus decumanus Pall.) SDP. VIII, 47; me̦lnā ž. RKr. VIII, 84, = brūnā ž.; meža ž., die Waldwühlmaus (arvicola glareola Schreb.) RKr. VIII, 84; ūdens žurka BW. 16256, die Wasserratte (arvicola amphibius L.) RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 32; ziemeļa ž., nordische Wühlratte (arvicola ratticeps) RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 33. - žurku lēvenis, Schimpfwort Frauenb. - žurku zâles,

a) Rattengift, Arsenik
U.;

b) ononis. Nebst li. žiùrkė "Ratte"
wahrscheinlich entlehnt; s. die Notiz zu šurks.

Avots: ME IV, 834