i
I i! Interj. zur Bezeichnung des Unwillens, des Vorwurfes: i tu muļķis! i jūs nesapraši! Luk. 24, 25.
Avots: ME I, 701
Avots: ME I, 701
i
i
III i, für ir mit abgeworfenem r, lokal in der Volkssprache, aber auch in der nachlässigen Schriftsprache,
a) ir, ist: tāds viņš i! K.;
b) ir, auch, sogar, i - i = ir - ir, sowohl, als auch: dze̦rdami, ļautiņi, i man duodiet! BW. 769. bet labs i tas Vēr. I, 1030. tik i nu bij, da haben wir's.
es šķietuos jaunietei i actiņu neredzẽt BW. 18672, 4. šī muocījuse zaldātu i dienām i naktīm LP. VII, 658. pazudis i gailis i viss VII, 1052.
Kļūdu labojums:
actiņu... 18672, 4 = actiņas... 18572, 4
Avots: ME I, 701
a) ir, ist: tāds viņš i! K.;
b) ir, auch, sogar, i - i = ir - ir, sowohl, als auch: dze̦rdami, ļautiņi, i man duodiet! BW. 769. bet labs i tas Vēr. I, 1030. tik i nu bij, da haben wir's.
es šķietuos jaunietei i actiņu neredzẽt BW. 18672, 4. šī muocījuse zaldātu i dienām i naktīm LP. VII, 658. pazudis i gailis i viss VII, 1052.
Kļūdu labojums:
actiņu... 18672, 4 = actiņas... 18572, 4
Avots: ME I, 701