Paplašinātā meklēšana

I lìdẽjs,

1) der Kriecher:
visiem putniem un līdējiem e̦smu zāli par barību devis I Mos. 1, 30; kārklu krūmu līdējs, Epitheton der Schleicher, Schmeichler: nuo tāda līdēja neļaušuos muļķuoties Vēr. I, 1157;

3) ūdens līdējs, der Taucher
A. XX, 157.

Avots: ME II, 477

II lîdẽjs, wer rodet: lai stāv birze nenuolīsta, kad nav laba līdējiņa BW. 11994. bariem gāja līdējiņi 30268.

Avots: ME II, 477

lîdumlîdẽjs Plūd., lîdumniẽks, lîdumplêsis MWM. VIII, 413, = lîdẽjs: dārznieks strādā kâ līdumnieks LP. VI, 341.

Avots: ME II, 477

ûdenslìdẽjs, der Taucher: ūdenslīdējam jābūt stipra auguma Apsk. v. J. 1902, S. 22.

Avots: ME IV, 405

II dirsa: (kumeļš) dirsu meta gaisā BW. 12826. tu tāds saimniekam dirsā līdējs (= iztapuoņa) Salisb. dirsu atsist, für eine gewisse Zeit entsagen Mar. n. RKr. XV, 112: guovs piena vaira neduod; atsit nu dirsu!

Avots: EH I, 322

‡ înaģis ² Gramsden "līdējs, gnīda cilvē̦ks".

Avots: EH I, 501

lũsis: gen. s. Iūsa und Demin: voc. lūsiņ BW. 2141; ‡

2) "līdējs, viltīgs cilvē̦ks" Frauenb.

Avots: EH I, 764

pakaļa, der Hintere, das Hintere, der Hinterteil: Sprw. dari citam labu! cits tev parāda pakaļu. nu būs pakaļai kāzas, jetzt wird es Prügel setzen. mauku pakaļa, der Hurenjäger L. lielības pakaļa, der Prahlhans LP. VI, 1, 436. Der Lok, pakaļā, hinter, hinten, hinterher, = pakaļ: iedē̦stu liepiņu klēts pakaļā BW. 13645, 1. braucat paši pakaļā! 19383. māte raud pakaļā VL. viņš vienmē̦r priekšā, pakaļā, er ist immer dabei hinten und vorn: pakaļā palikt, nachbleiben, zurückbleiben: pulkstenis palicis pakaļā. valuodas ziņā viņš palicis savam tē̦vam ļuoti tālu pakaļā Pav. [pakaļā līdējs Ar., ein Fuchsschwänzer]. nuo pakaļas, von hinten, hinterher: dižais vedējs, nuo pakaļas iedams BW. III, 1, 82. In genitivischen Verbindungen entspricht der Gen. pakaļas dem deutschen Adjektiv "der hintere" oder Hinter-: pakaļas daļa, lokal daraus pakaļš daļa, pakaļas durvis Lautb. od. pakaļdurvis, die Hintertür, pakaļas gals; lokal pakaļšgals, pakaļas kāja, daraus dial. pakaļškāja od. pakaļkāja, der Hinterfuss: dancuo mans kumeliņš uz pakaļas kājiņām VL. pakaļas mieži, schlechte Gerste Jauns. Wohl (nach Leskien Nom. 177 u. 315) zu li. pakalà "Rücken", atsikal˜ti" sich anlehnen" [und vielleicht ai. kaṭa-ḥ "Hüfte", ahd. hald "geneigt" u. a., s. Feist got. etym. Wrtb. ² 429 und Boisacq 543].

Avots: ME III, 39