šķembele,
1) šķembele Arrasch, Bauske, Drosth., Matthäi, Ronneb., Ruj., Siuxt, Schujen,
šķèmbele 2 Bers., Gr. - Buschh., Kl., Kreuzb., Lis., Lubn., Selsau,
šķembele Spr., Mag. XIII, 2, 56, N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Golg., Memelshof, Salis, Sermus,
ein grosser Holzsplitter Lind. n. U.,
ein Šplitter überhaupt: nuo kuoka atplīst mazas šķembelītes Etn. I, 58.
ganu meitene uzlasīja... šķembeles, druoztalas..., kas derīgi uguns iekuršanai Janš. Dzimtene
2 I, 105.
zirgi nav ne˙kuo cietuši nuo bumbu šķembelēm Līdums 1915, No 109,
kaulu šķembele V.,
ein Knochensplitter;2) verächtliche Bezeichnung für ein Mädchen: šādas, tādas šķembelītes, visas puiši izprecē BW. 10608, 2.
Avots: ME IV,
27