nùolìst [li. nulį̃sti], intr., herab -, hinab -, weg -, hinkriechen: viņš nuolīda pie luoga A. XX, 45. [līdz ar ve̦cuo bē̦rnuo tādu ceļa gabalu nuolīdīs, būs vakars klāt Janš. Bārenīte 50.]

Avots: ME II, 812

nùolîst, tr., abroden: līdumu, mežu. lai stāv birze nenuolīsta, kad nav laba līdējiņa BW. 11994.

Avots: ME II, 812

nùolìst: kūma ... nuolīdusî aizkrāsnē Tdz. 36798. kad sniegs nuolīn (wegschmilzt) nuostu, tad dze̦n ganuos Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês, sich verkriechen Seyershof: lapsa nuolienas lē̦nām un nuoguļas zemē.

Avots: EH II, 63

nùolîst: mežu nuolîž Ramkau. līdums jānuolien Siuxt. krūmi jānuolien par pļavu Autz, Siuxt.

Avots: EH II, 63