Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'līdzen' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'līdzen' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
līdzenīca
‡ līdzenīca BW. 20707,
1), die Brautführerin
(mit ì 2 );
2) eine, die mitgeht
Tdz. 43181.
Avots: EH I, 746
1), die Brautführerin
(mit ì 2 );
2) eine, die mitgeht
Tdz. 43181.
Avots: EH I, 746
līdzenicas
līdzenieks
lĩdzenieks,
1): (ehemals) ein zuverlässiger Mensch, der im Auftrag des Gutsbesitzers eine Branritweinsendung (zum Verkauf) begleitete
Ap.; plur. lĩdzenieki AP. "Hochzeitsgäste"; tagad man ir uotra līdzeniece ("?") ... jaunā (scil.: kundze) bez divām gajējām nevaruot iztikt Ciema spīg. 145.
Avots: EH I, 746
1): (ehemals) ein zuverlässiger Mensch, der im Auftrag des Gutsbesitzers eine Branritweinsendung (zum Verkauf) begleitete
Ap.; plur. lĩdzenieki AP. "Hochzeitsgäste"; tagad man ir uotra līdzeniece ("?") ... jaunā (scil.: kundze) bez divām gajējām nevaruot iztikt Ciema spīg. 145.
Avots: EH I, 746
līdzenieks
lĩdzeniẽks, lĩdz(i)nieks,
1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;
2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;
3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. 2 3762.
Avots: ME II, 480
1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;
2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;
3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. 2 3762.
Avots: ME II, 480
līdzeniski
līdzens
lĩdze̦ns,
1): kārtis līdze̦nas nuodze̦nā lw.;
2): visi cilvē̦ki e̦suot līdze̦ni dieva priekšā A. Sprūdžs Asaru liekņa 41.
Avots: EH I, 746
1): kārtis līdze̦nas nuodze̦nā lw.;
2): visi cilvē̦ki e̦suot līdze̦ni dieva priekšā A. Sprūdžs Asaru liekņa 41.
Avots: EH I, 746
līdzens
lĩdze̦ns,
1) gleich, eben:
līdze̦ns plāns, ceļš, lauks. līdze̦ns kâ plāns. vai līdze̦nas (linu) saujas plūcu BW. 28429;
[2) gleich, ähnlich:
satikušies divi līdze̦ni spē̦ki Rositten. tev būs arīdzan viņa ģīmei līdze̦nam tapt Manz. Post. 67. Adv. līdze̦ni "ordentlich" Manz. Lettus].
Avots: ME II, 480
1) gleich, eben:
līdze̦ns plāns, ceļš, lauks. līdze̦ns kâ plāns. vai līdze̦nas (linu) saujas plūcu BW. 28429;
[2) gleich, ähnlich:
satikušies divi līdze̦ni spē̦ki Rositten. tev būs arīdzan viņa ģīmei līdze̦nam tapt Manz. Post. 67. Adv. līdze̦ni "ordentlich" Manz. Lettus].
Avots: ME II, 480
līdzenums
lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: truoksnis tāds, ka viss līdze̦nums atskan Vēr. I, 1395.
Avots: ME II, 480
Avots: ME II, 480
nelīdzens,
nelĩdze̦ns, [nelīdzs], uneben, ungleich: nelīdzeņs ceļš, nelīdze̦na pļava. visi meži līdzi auga, virsaunīties nelīdze̦ni BW. 30681. [nelīdza vieta Elger Dict. 274.]
Avots: ME II, 721
Avots: ME II, 721
nelīdzenums
nelīdze̦nums, das Unebene, Ungliche, Ungleichmässige, die Unebenheit, Ungleichheit, Ungelchmässigkeit: Krõnvalda pārāk ideālais stāvuoklis ir še būtu atdūries uz dzīves nelīdze̦numiem Kundz.
Avots: ME II, 721
Avots: ME II, 721
palīdzens
palīdze̦ns, ‡
2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡
3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.
Avots: EH II, 151
2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡
3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.
Avots: EH II, 151
palīdzens
vienlīdzen
viênlĩdze̦n, Adv., ebenso, gleich: ve̦rbs vienlīdze̦n labi lietuojams tik˙lab transitīvā kà intransitīvā nozīmē Etn. III, 148.
Avots: ME IV, 661
Avots: ME IV, 661
vienlīdzens
viênlĩdze̦ns: visi kre̦kli viênlìdze̦ni 2 (vom und hinten gleich lang) Sonnaxt. suoļuoja pa dzīves ceļiem mierīgi, vienlīdze̦ni Sudrabkalns V. b. l. 2 63.
Avots: EH II, 796
Avots: EH II, 796
vienlīdzens
viênlĩdze̦ns, gleich, gleichmässig: kuŗiem saldums vis˙cauri būs vienlīdze̦ns Etn. III, 165. druva kâ paklājs vienlīdze̦na MWM. VIII, 481.
Avots: ME IV, 661
Avots: ME IV, 661
Šķirkļa skaidrojumā (3)
klajs
pravīt
pravît,
1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡
2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,
1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡
3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡
4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!
Avots: EH II, 313
1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡
2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,
1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡
3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡
4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!
Avots: EH II, 313
skurbulis
‡ II skur̂bulis 2 Iw. "?": ja kuoks nav gluds, bet ir nuoplūksnājis, tad šīs plūksnas sauc par skurbuļiem. guovij ir uz kuņģa virsū tādi skurbuļi ("nelīdzenumi"); tie jāiebāž karstā ūdenī, - tad tie nuoiet.
Avots: EH II, 516
Avots: EH II, 516