Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'līdzen' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'līdzen' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
līdzenīca
‡ līdzenīca BW. 20707,
1), die Brautführerin
(mit ì 2 );
2) eine, die mitgeht
Tdz. 43181.
Avots: EH I, 746
1), die Brautführerin
(mit ì 2 );
2) eine, die mitgeht
Tdz. 43181.
Avots: EH I, 746
līdzenicas
līdzenieks
lĩdzenieks,
1): (ehemals) ein zuverlässiger Mensch, der im Auftrag des Gutsbesitzers eine Branritweinsendung (zum Verkauf) begleitete
Ap.; plur. lĩdzenieki AP. "Hochzeitsgäste"; tagad man ir uotra līdzeniece ("?") ... jaunā (scil.: kundze) bez divām gajējām nevaruot iztikt Ciema spīg. 145.
Avots: EH I, 746
1): (ehemals) ein zuverlässiger Mensch, der im Auftrag des Gutsbesitzers eine Branritweinsendung (zum Verkauf) begleitete
Ap.; plur. lĩdzenieki AP. "Hochzeitsgäste"; tagad man ir uotra līdzeniece ("?") ... jaunā (scil.: kundze) bez divām gajējām nevaruot iztikt Ciema spīg. 145.
Avots: EH I, 746
līdzenieks
lĩdzeniẽks, lĩdz(i)nieks,
1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;
2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;
3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. 2 3762.
Avots: ME II, 480
1) einer, der mitgeht, mitfährt, der Brautführer:
brūti veda pāris nuo viņas tuvākiem radiem, vīrietis un sieviete, kuŗus tādēļ pa visu kāzu laiku sauca par līdzinieku un līdzenieci BW. III, 1, 52. [ak tu kuce, līdzeniece! BW. 34433]; der Plur., das Brautgefolge: piebrauca pie baznīcas bez radiem un līdziniekiem Tirsm. līdzenieku māmiņai peles ādas pastaliņas BW. 20463, 5;
2) der Doppelgänger, das Ebenbild:
man nu līdzenieks arī viņai jārāda MWM. V, 494;
3) * der Läufer (im Schachspiel)
Konv. 2 3762.
Avots: ME II, 480
līdzeniski
līdzens
lĩdze̦ns,
1): kārtis līdze̦nas nuodze̦nā lw.;
2): visi cilvē̦ki e̦suot līdze̦ni dieva priekšā A. Sprūdžs Asaru liekņa 41.
Avots: EH I, 746
1): kārtis līdze̦nas nuodze̦nā lw.;
2): visi cilvē̦ki e̦suot līdze̦ni dieva priekšā A. Sprūdžs Asaru liekņa 41.
Avots: EH I, 746
līdzens
lĩdze̦ns,
1) gleich, eben:
līdze̦ns plāns, ceļš, lauks. līdze̦ns kâ plāns. vai līdze̦nas (linu) saujas plūcu BW. 28429;
[2) gleich, ähnlich:
satikušies divi līdze̦ni spē̦ki Rositten. tev būs arīdzan viņa ģīmei līdze̦nam tapt Manz. Post. 67. Adv. līdze̦ni "ordentlich" Manz. Lettus].
Avots: ME II, 480
1) gleich, eben:
līdze̦ns plāns, ceļš, lauks. līdze̦ns kâ plāns. vai līdze̦nas (linu) saujas plūcu BW. 28429;
[2) gleich, ähnlich:
satikušies divi līdze̦ni spē̦ki Rositten. tev būs arīdzan viņa ģīmei līdze̦nam tapt Manz. Post. 67. Adv. līdze̦ni "ordentlich" Manz. Lettus].
Avots: ME II, 480
līdzenums
lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: truoksnis tāds, ka viss līdze̦nums atskan Vēr. I, 1395.
Avots: ME II, 480
Avots: ME II, 480
nelīdzenums
nelīdze̦nums, das Unebene, Ungliche, Ungleichmässige, die Unebenheit, Ungleichheit, Ungelchmässigkeit: Krõnvalda pārāk ideālais stāvuoklis ir še būtu atdūries uz dzīves nelīdze̦numiem Kundz.
Avots: ME II, 721
Avots: ME II, 721
palīdzens
palīdze̦ns, ‡
2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡
3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.
Avots: EH II, 151
2) ziemlich eben:
palīdze̦nus, paglude̦nus akmiņus Janš. Mežv. ļ. II, 370. ve̦zums apgāzās uz tīri palīdze̦nas vietas Lis.; ‡
3) einigermassen aufgemästet
(mit ĩ) Frauenb.: tāds p. jau ir mans suķītis.
Avots: EH II, 151
palīdzens
vienlīdzen
viênlĩdze̦n, Adv., ebenso, gleich: ve̦rbs vienlīdze̦n labi lietuojams tik˙lab transitīvā kà intransitīvā nozīmē Etn. III, 148.
Avots: ME IV, 661
Avots: ME IV, 661
vienlīdzens
viênlĩdze̦ns: visi kre̦kli viênlìdze̦ni 2 (vom und hinten gleich lang) Sonnaxt. suoļuoja pa dzīves ceļiem mierīgi, vienlīdze̦ni Sudrabkalns V. b. l. 2 63.
Avots: EH II, 796
Avots: EH II, 796
vienlīdzens
viênlĩdze̦ns, gleich, gleichmässig: kur,iem saldums vis˙cauri būs vienlīdze̦ns Etn. III, 165. druva kâ paklājs vienlīdze̦na MWM. VIII, 481.
Avots: ME IV, 661
Avots: ME IV, 661