Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līksme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līksme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

ielīksme

‡ ielīksme, die Freude, Fröhlichkeit, Heiterktit: sle̦pe̦nuo ielīksmi, kādu saceļ jaunu pārdzīvuojumu gaidas Brigadere Daugava 1928, S. 147.

Avots: EH I, 527

lìksme (unter lìksma): smeldzīgās līksmes Veselis Daugava 1936, S. 931. dziesmītēm, līksmītēm sev lūkuoju līgaviņu BW. 589, 2, es uzaugu bāliņuos līksmītēs (Var.: lustītēs), spēlītēs 23972, 5.

Avots: EH I, 749

līksmenis

lĩksmenis (unter līksmanis): auch (mit ì ² ) Heidenfeld.

Avots: EH I, 749

Šķirkļa skaidrojumā (4)

līksma

lìksma, lìksme, lìksmĩba (li. linksmỹbė),

die Freude, Fröhlinchkeit [līksme Rainis VI, 412 ]: kur tautās tāda līksma, kâ manuos bāliņuos BW. 1187. aizkrāšņa bē̦rniem, tiem laba līksma BWp. 977. šuogad līksma, citu gadu baltajuos bāliņuos; tai trešā gadiņā še es līksmu neturēšu BW. 3582. [liela līksma uznāca Bers. ] parādiet, sveši ļaudis, kāda jūsu līksme bij! BW. 24156. dzīvuot vienā līksmībā LP. III, 85. prieki, manas līksmībiņas, pavadiet celiņā! BW. 17854, 6;

[2) Erholung, Ruhe
Bergm. n. U.: līksmes pēc, der Ruhe wegen. ] saule iet līksmītē, die Sonne geht unter [Ruj. n. U. ], Mag. XX, 3, 69. [Zur Bed. 2 vgl. auch acis paliek lìkas ² Bers., die Augen schicken sich an zusammenzufallen (zum Schlaf). ]

Avots: ME II, 486

līsmens

lĩsmens Smilt., [Kosenhof, līsme̦ns Nötk., lĩsmenis Wenden, Serben], lĩsmins [auch Trik.], eine moorige, schwankende Stelle, sumpfiger Seerand: e̦ze̦ri aizauguši lieliem līsminiem LP. VII, 1289. [Um Wenden und Serben līsmenis auch ein hingestreckt sich sonnendes Lebewesen; ähnlich wohl auch lĩsme̦ns: līdaka guļ kâ līsme̦ns Nötk. - Aus līksmenis?]

Avots: ME II, 490

rosma

ruosma*, ruosme*, die Rührigkeit, Tätigkeit, Geschäftigkeit; die Anregung: pilsē̦tas ar viņu truoksnīguo ruosmu MWM. VIII, 117. līksme uzplauka ar nevaldāmu ruosmu VII, 571. vīru ćaklā ruosmā VI, 601. lai jums šīs lapas ruosmi jaunu ne̦s! Juris Brasa VI

Avots: ME III, 582

svelt

I svel̂t ² Bl. (li. svelti "schwelen"), sveļu, svēlu, tr., intr., sengen St., U.; glühen: svelme sveļ Asp. R. IV, 79. līksme de̦g un sveļ Rainis Tie kas neaizmirst 69. ar... guntiņām sveļ Skalbe. Nebst svilt, svals, svelme, svēle zu gr. έ'λη "Sonnenwärme", ae. swelan "langsam verbrennen", mnd. swalm "Qualm, Dunst", ae. swol "Hitze", nd. swōl "chwül" u. a., s. Persson Beitr. 579, Walde Vrgl. Wrtb. II, 531 f., Solmsen Untersuch. 196.

Avots: ME III, 1149