die Freude, Fröhlinchkeit[līksme Rainis VI, 412 ]: kur tautās tāda līksma, kâ manuos bāliņuos BW. 1187. aizkrāšņa bē̦rniem, tiem laba līksma BWp. 977. šuogad līksma, citu gadu baltajuos bāliņuos; tai trešā gadiņā še es līksmu neturēšu BW. 3582. [liela līksma uznāca Bers. ] parādiet, sveši ļaudis, kāda jūsu līksme bij! BW. 24156. dzīvuot vienā līksmībā LP. III, 85. prieki, manas līksmībiņas, pavadiet celiņā! BW. 17854, 6;
[2)Erholung, Ruhe Bergm. n. U.: līksmes pēc,der Ruhe wegen. ]saule iet līksmītē,die Sonne geht unter [Ruj. n. U. ], Mag. XX, 3, 69. [Zur Bed. 2 vgl. auch acis paliek lìkas2 Bers., die Augen schicken sich an zusammenzufallen (zum Schlaf). ]
ruosma*, ruosme*,die Rührigkeit, Tätigkeit, Geschäftigkeit; die Anregung:pilsē̦tas ar viņu truoksnīguo ruosmu MWM. VIII, 117. līksme uzplauka ar nevaldāmu ruosmu VII, 571. vīru ćaklā ruosmā VI, 601. lai jums šīs lapas ruosmi jaunu ne̦s! Juris Brasa VI
I svel̂t2 Bl. (li. svelti"schwelen"),sveļu, svēlu, tr., intr., sengen St., U.; glühen:svelme sveļ Asp. R. IV, 79. līksme de̦g un sveļ Rainis Tie kas neaizmirst 69. ar... guntiņām sveļ Skalbe. Nebst svilt, svals, svelme, svēle zu gr. έ'λη"Sonnenwärme", ae. swelan"langsam verbrennen", mnd. swalm"Qualm, Dunst", ae. swol"Hitze", nd. swōl"chwül" u. a., s. Persson Beitr. 579, Walde Vrgl. Wrtb. II, 531 f., Solmsen Untersuch. 196.