Paplašinātā meklēšana

blīva, comm., der Vielfrass RKr. III, 128.

Avots: ME I, 316

glīvaîns, schleimig Brasche.

Avots: ME I, 628

‡ glĩvas Blieden, potamogeton.

Avots: EH I, 394

‡ klîva Warkl., ein verirrter Hund.

Avots: EH I, 620

klīvars, ein Hinkender (Schimpfwort) Bergm. n. U. - [Wohl zu kleivs (s. dies) und li. klývas "кривоногiй"; s. Bezzenberger GGA. 1885, 926 und Leskien Nom. 447.]

Avots: ME II, 231

‡ līva (gespr. mit hochle. ei < ī ) Bērzgale "?": guovs kei (wie) l. (von einer feisten Kuh mit breitem Rücken, der beim Gehen wackelt). Vgl. lĩvis II und - zur Bed. -- oben ìikšņa I l.

Avots: EH I, 751

[līvans,

1) niedrig:
līvani krasti Warkl.;

2) flach:
līvans šķīvis Warkl.]

Avots: ME II, 491

līvaraîns, līve̦raîns BW. 18571, = lē̦ve̦rains.

Avots: ME II, 491

plīva,

1) ein dünnes, trocknes Häutchen, ein dünne Schicht:
plāna kaļķu plīviņa, atluobījusies nuo griestiem, krita zemē liduodama kâ sniega pē̦rsla Fest. vējš ne̦s spilvu plīvas pa gaisu un maitā acu gaismu Fest.;

2) plīvas, unreife Leinsamen, die beim Windigen wegfallen:
nuo veldes liniem plīvas vien iznāk Fest.;

3) plīva*, das Geflatter, Geflacker:
matu plīvas un acu mirdzas Vēr. II, 349. e̦smu dzirdējis . . . nāves enģeļa spārnu plīvu U. b. 64,20. sveču plīva Brands 148;

4) plĩva "der Flügel"
Bauske.

Avots: ME III, 350

biguze, biguzis [Sonnaxt], Bauske, ein Gericht aus feinem Mehl, Milch, Speck, Zwiebeln, das zu Kartoffeln gegessen wird Edwahlen n. U. od. ein Gericht aus Brot, Zucker u. Wasser: biguzi Saldū un Rundālē pagatavuo šâ: aukstā ūdenī iedrupina maizi un pieliek sāli. katuoļi tuo mē̦dz ēst pa gavēņa laiku. - Nīcā tuo sauc par maizes putru: uzvāra ūdeni, iegriêž gabaliņiem maizi; kad tā savirusi, pielej saldu pienu un tad ņem katlu nuo uguns zemē. daži, vēl vāruoties, pieliek arī cukuru, un kad nuoņemta nuo uguns un vēl silta, arī sviestu. - Līvainē tuo pagatavuo nuo izvārītiem, sagrūstiem kartupeļiem ar sīpuoliem un sāli. - Sprēstiņā - nuo ūdenī iegriêztas maizes un sīpuoliem ar sāli. - Vecumniekuos - sagrieza skābu maizi pasmalkuos gabaluos bļuodā, uzlēja ūdeni, ar karuoti saspaidīja un tad ēda gadus desmit atpakaļ pa ziemu gan+drīz ik+vakarus Etn. I, 2. Līksnā vāra kartupeļus un putraimus tik ilgi, kamēr paliek biezi Etn. I, 112. Entlehnt auss weissr. бигус, eine Art Speise.

Avots: ME I, 293, 294

[gļīvains Stenden, = = glĩmains. Vgl. glīvains.]

Avots: ME I, 633

gvelˆzt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Līvani, Saikava, Warkl., Zvirgzdine; ‡

2) in einer eigenartigen Mundart sprechen
Kurmene: "susejieši gvelž"; ‡

3) scherzen; spotten
(mit elˆ ² ) Grünw. ‡ Subst. gvelˆzējs Auleja, = gvelˆzis.

Avots: EH I, 425

ìebavietis: auch Kaltenbr., Līvani, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 503

ìedìpinât: auch Geistershof, Golg., Laidsen, Lettihn, Lis., Līvani, Makašēni, Peb., Ramkau, Saikava, Schibbenhof, Slom., Warkh., Windau.

Avots: EH I, 509

‡ II izpirinât AP., Bers., Bērzpils, Fehsen, Geistershof, Golg., Lis., Līvani, Mar., N.-Peb., Pilda, PV., Ramkau, Sessw., Schwanb., = izperināt I (unter izperêt): jī izpirinās nuo tuos uolu cāļus Pas. X, 239. i. taidu kumeli 82.

Avots: EH I, 471

‡ izšķelvinêt, (eine Flüssigkeit in einem Gefäss) schüttelnd an die Oberfläche befördern (?): kad kraistuot puodā tika iekšā kāds nasis, tad pienu puodā šķelvinēja, kamē̦r nasi izšķelvinēja arā Bērzgale; (eine Flüssigkeit) verschütten Līvani, Nautrēni: i. pienu nuo slauktuves (mit elˆ ) Pilda. Refl. -tiês Līvani, = izšļakstêt: braucuot var nuo trauka i. viss šķidrums.

Avots: EH I, 485

namežnieks, ein, Mensch, der unsaubere, mit Blut befleckte Kleider angezogen hat [?] Līvaine n. Etn. I, 31.

Avots: ME II, 692

‡ nere̦mune Līvani, innere Unruhe, ein unruhiges Herz.

Avots: EH II, 18

‡ pãrspulgt, über etwas aufleuchten (?): sārte̦nuo spīdumu reizu reizēm pārspuldza tāļuo zibeņu baltā plīva Upītis Pirmā nakts 362.

Avots: EH XIII, 212

plīvât, -ãju, sich ablösen und in dünnen Stückchen abfallen: kaļķu vitējums baznīcas griestuos sāk atluobīties, un plīvas plīvā Fest.

Avots: ME III, 350

vàlūdze ² (unter vãluôdze): auch (mit ù ² ) Borchow, Sonnaxt, (mit û) Nerft n. FBR. XIX, 115, Gr.-Buschh.; Demin. vāludzīte BW. 360 var. (aus Stockm.), vàlūdzīte ² BW. I, S. 904, № 2127, 3 (aus Līvani).

Avots: EH II, 762

žaudzîtiês, -guôs, -dzĩjuôs,

1) sich aufdrängen; liebevoll um einen herumsein, liebkosen,
Annenburg, N. - Bergfierd, umarmen, küssen (hauptsächl. von kleinen Kindern gesagt): kuo tu žaugies? vai tev rūmes nav? Līvaine n. DL. kuo nu žaũgies? tu jau mani pa˙visam nuomuoki tâ spiezdams, apkampdams Ruhental;

2) einander liebkosen
N. - Bergfried. Etwa zu li. džiaũgtis "sich freuen"? Oder zu žauties 1?

Avots: ME IV, 790

I žveirêt,

1) = zveirêt, schielen L., U.;

2) unnütz trödeln
Wessen (mit èi ² ); vergebens warten Līvaine n. Etn. I, 31: kuo nu žveirē visu dienu? Wenigstens in der Bed. 1 auf li. žvairè`ti "schielen" beruhend.

Avots: ME IV, 844