izpirināt

izpirinât, zur Genüge mit dem Badequast schlagen BW. V, 156.

Avots: ME I, 780


izpirināt

I izpirinât,

1): auch Golg., Gramsden;

2) = izperinâtII: sausā laîkā vistas izpirina dārzu, puķu duobes N.-Peb.;

3) "izpurinât, sadrebināt (von Schafen)"
Schibbenhof: i. lipu.Refl. -tiês Golg., eine ZeItlang die Beine und Flügel schnell hin und her bewegen: vistas grib i. smiltīs.

Avots: EH I, 471


izpirināt

II izpirinât AP., Bers., Bērzpils, Fehsen, Geistershof, Golg., Lis., Līvani, Mar., N.-Peb., Pilda, PV., Ramkau, Sessw., Schwanb., = izperināt I (unter izperêt): jī izpirinās nuo tuos uolu cāļus Pas. X, 239. i. taidu kumeli 82.

Avots: EH I, 471