Paplašinātā meklēšana

lùdzams, Part. praes. pass. von lùgt,

1) gebeten:
nuo tā laika ne lūdzams nepiedāvāja ūdeni, seitdem bot er auf keinen Fall mehr (eig.: selbst wenn er gebeten wurde) Wasser an LP. V, 233. bet ķēve nevilka ne lūdzama VI, 424. puikas vairs nenāca ne lūdzami uz būdiņu VI, 494. tāļāk nede̦g ne lūdzams IV, 147. lūdzamā diena od. lūdzamdiena Duomas III, 435, der Busstag, eig. der Tag, an dem gebetet werden muss;

2) gefälligst, freundlichst, bei einer Aufforderung:
lai duoduot jele, lūdzams, auzas LP. VI, 486. lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas, liebe Leutchen, bitte, zürnet nicht! BW. 964. ai, lūdzama, ļauna diena, pamet vienu bāleliņu! 9229;

3) lūdzamais, die Bitte, die Fähigkeit, Gaben zu bitten:
bet ve̦lnam aplam labs lūdzamais LP. VI, 396. zuosis ar lūdzamuo talkā VI, 365. laist lūdzamuo vaļā od. vaļām, sich aufs Bitten legen: mūrnieks laiž lūdzamuo vaļā JK. V, 43. lūdzamuo, lūdzam lūgt, inständigst bitten: lai lūdz tevi lūdzamuo BW. 15014. lūdzam lūdzu māsiņām 13454.

Avots: ME II, 517

nepielùdzams, unerbittlich: nepielūdzami skaitļi pierāda apgrozījumu mazināšanuos A. XI, 473.

Avots: ME II, 728

lùgšana, die Bitte, das Gebet: lai atskan debess augstībā, kungs, mūsu karsta lūgšana GL. nelīdzējusi vairs ne˙kāda lūgšana JK. V, 15. nuoskaita svē̦tuo lūgšanu, das Vaterunser hersagen, das Gebet halten BW. III, 1, 76. Scherzhafter Reim: tā svē̦tā lūgšana, tā matu plūkšana Kaw. nācu uz lielu lūgšanu, oft mit dem scherzhaften Zusatz: bet uz mazu dabūšanu. par lūgšanu,

a) auf die Bitte:
par lielulūgšanu viņš arī parādīja Dīcm.;

b) = lūdzams 2: lai palīdz tam par lūgšanu Adam. par lūgšanu, jaunkundze, nāciet dejuot! Blaum. par lūgšanu, tēt, ienāc nu iekšā! A. XX, 267.

Avots: ME II, 517

pakavêt, tr.,

1) vertreiben, verkürzen:
laiku;

2) eine Weile aufhalten:
tā trešā aiztecēja svešus ļaudis pakavēt (Var.: aizkavēt) BW. 14368, 2. nav neviena, kas viņa ruoku varē̦tu pakavēt Dan. 4, 32. [nepakavē man jājuot Glück II Kön. 4, 24.] Refl. -tiês, eine Zeitlang verweilen, sich aufhalten: lūdzams pakavējies drusku! Richter, 13, 15. Stenders gāja Vāczemē skuolā, tādēļ mums tur vairāk jāpakavējas Kundz.

Avots: ME III, 42

pìelùgt,

1) (zur Genüge) bitten, anflehen, bittend überreden:
dē̦lu māmiņai meitu mātes jāpielūdz Biel. 1243. nu pielūdzu meitas māti, nu būs jauna līgaviņa BW. 14701. brūtgānam brauca līdz muižas... kruodzinieks vai melderis, kâ nu kuŗu pielūdza BW. III, 1, S. 52. ķēniņš nav pielūdzams;

2) beten (mit und ohne Anfügung von
dievu), = anbeten: kad tu manis pielūgsi (so du nun mich willst anbeten), tad šis vis˙nuotaļ tavs būs Glück Lukas 4, 7. Refl. -tiês,

1) sich erbitten
U.;

2) um Verzeihung, Erlass der Strafe bitten
U.: pielūdzies nu tē̦va, tad būs labi! Latv.;

3) den Bitten nachgeben:
neļauties pielūgties LP. II, 55. Subst. pielùdzẽjs, der Anbeter, der Verehrer: viņai daudz pielūdzēju Degl.

Avots: ME III, 269